Uz www.jekaba.lv

Ziemeļkoreja jeb stāsts par to, kas Korejas lācītim vēderā – 6. daļa

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Uzskats: “Valstī nav sakaru ar ārpasauli. Korejā nav mobilo sakaru un interneta.”

Patiesībā: Ziemeļkorejā ir gan viens, gan otrs, taču tos lieto ļoti ierobežots cilvēku loks.

Ziemelkoreja_005

Parastajiem Ziemeļkorejas iedzīvotājiem un tūristiem mobilo sakaru tīkls tiešām nav pieejams. Var nojaust, ka pastāv viens mobilais operators, kas, protams, pieder valstij. Redzējām, ka tūrisma nozarē strādājošie mobilos sakarus izmanto, lai sazvanītos ar restorāniem un citām ar tūrismu saistītām vietām. Paredzu, ka daudzas valsts iestādes un uzņēmumi arī izmanto mobilos sakarus, jo Phenjanā mobilo sakaru lietotājus redzējām biežāk. Lauku rajonos šādas greznības nav un, domājams, nav arī paša tīkla.

Par internetu jeb, pareizāk sakot, intranetu spriest ir grūtāk. Taču man ir aizdomas, ka intraneta lietošana ir tikai valsts līmeņa greznība. Valsts tūrisma aģentūrai ir tikai viena e-pasta adrese un uz to pienākošos e-pastus, visticamāk, lasa tikai viens valsts ierēdnis.

Ziemelkoreja_002

Teorētiski tūristiem ir iespēja sazināties ar ārpasauli. Viesnīcu istabās ir brošūras ar starptautisko zvanu kodiem un instrukciju, Latvijas gan šai sarakstā nebija. Tāpat mūsu viesnīcas vestibilā bija atsevišķs stūrītis ar virsrakstu “Tel, Fax, E-mail, Post”, kur bija iespējams nosūtīt pastkarti uz ārzemēm (mūsu sūtītās pastkartes gan savus adresātus šo divu mēnešu laikā nav sasniegušas joprojām), piezvanīt uz ārpasauli un aizsūtīt e-pastu no viņu mistiskās e-pasta sistēmas, kas, kā jau noprotat, īsti tomēr nebija iespējams, jo DPRK adresātu sarakstā tādu valsti kā Latvija atrast nevarēja.

Ziemelkoreja_003

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.