Uz www.jekaba.lv

Ziemeļkoreja jeb stāsts par to, kas Korejas lācītim vēderā – 10. daļa

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
4 min. lasāmviela

Mīts Nr. 10: Ziemeļkorejas tauta dzīvo nabadzībā.

Patiesībā: Tā arī ir. Parasto iedzīvotāju ienākumi ir ļoti zemi un valsts nespēj nodrošināt tautu ar tādām ekstrām kā elektrība un karstais ūdens.

Pēc 2013. gada “World Factbook datiem strādājoša korejieša vidējā mēnešalga ir 39 ASV dolāri. Šā gada septembra beigās valsts vadonis Kims Čonins gan paziņoja, ka sakarā ar Strādnieku partijas dibināšanas 70. gadadienas svētkiem valsts izmaksās prēmiju vienas mēnešalgas apmērā visiem strādājošajiem iedzīvotājiem, pensionāriem, studentiem un armijai. Iepriekš valsts mēdza dāvināt iedzīvotājiem segas un sienas pulksteņus, šoreiz dāvana ir daudz ievērojamāka. Kā teicis vadonis, šī dāvana iedzīvotājiem tikšot sniegta “par centību un uzticīgu kalpošanu Korejas Strādnieku partijai”. Šāda prēmija absolūti lielākajai daļai DPRK iedzīvotāju ir milzu notikums, jo tauta dzīvo uz nabadzības robežas.

Gaismas padeve lauku apvidos nenotiek vispār, savukārt galvaspilsētā Phenjanā elektrības resursi tiek bagātīgi izmantoti, apgaismojot jaunceltņu fasādes un pilsētas galvenās ielas. Taču pēc 11 vakarā šis apgaismojums tiek būtiski samazināts, bet ārpus pilsētas centrālajām ielām apgaismes nav vispār. Ja kādam ir lukturis, tā jau skaitās veiksme, jo vientuļi blāvās spuldzītes māju logos ir visa elektrība, ko ikdienā pilsētas iedzīvotāji sev spēj nodrošināt ar saules bateriju paneļiem. Vienīgie, kas turpina strādāt tumsā, ir būvnieki, jo pēc vadoņa teiktā pilsētai tuvākajā piecgadē jābūt pabeigtai un skaistai. Tā viņi tumsā turpina metināt un celt bez instrumentiem un ceļamkrāniem.

Ziemelkoreja_005

Ziemeļkorejas galvaspilsētā saceltas modernas daudzstāvu paraugēkas, taču atliek vien minēt, vai tajās maz kāds vispār dzīvo, jo kā gan var nokļūt līdz šādas ēkas 30. stāvam, ja nav elektrības, ar ko darbināt liftu? Līdzīgi gadījās arī mums, kad vakarā pirms mūsu prombraukšanas viesnīcā pazuda elektrība un nakti varējām pavadīt pārdomās par to, kā lai pusseptiņos no rīta no sava 35. stāva ar visiem saviem čemodāniem nokļūstam lejā, lai  dotos uz lidostu. Šis bija kārtējais atgādinājums par to, kāda ir vietējo iedzīvotāju ikdiena.

Pirmajā dienā tūristiem viesnīcās tiek lepni paziņots, ka viesnīcas iemītniekiem karstais ūdens tiek nodrošināts visu diennakti. Taču tie ir salti meli! Karstā ūdens padeve tur nav ikdienišķa parādība, drīzāk svētku diena. Pat mūsu četru zvaigžņu viesnīca taupīja uz ūdens padeves rēķina, karsto ūdeni nodrošinot tikai no rītiem un pēc septiņiem vakarā, kad viesnīcā atgriezās lielākā daļa tūristu. Par kanalizācijas sistēmu pat grūti ko komentēt – lielākajā daļā apmeklēto sabiedrisko ēku (pat smalkajā diplomātu klubā) labierīcības bija “caurums grīdā”, kam blakus novietots ūdens kubls un ķipītis manuālai lietošanai.

Ziemelkoreja_003

Ziemelkoreja_004

Vēl viena emocijas rosinoša parādība ir zāles plūkšana galvaspilsētas zaļajās zonās. Domāju, man piekritīs daudzi no Phenjanas apmeklētājiem, ka sākumā līdzenie mauriņi šķiet pilnīgi normāla parādība. Taču tas ir brīdim, kad pilsētas zaļajā zālītē pamani tupošu korejiešu bariņus, kas ar šķērēm vai mazām dzirklēm to apgriež un pēc tam cītīgi saliek plastmasas maisiņos. Tie, kam dzirkļu nav, zāli plūc vienkārši ar rokām. Par šiem “dzīvajiem zāles trimeriem” ir vairākkārt rakstīts arī ceļotāju atsauksmēs internetā. Gidi allaž atbild, ka vadonis vēlas redzēt pilsētu skaistu un zaļu, tādēļ iedzīvotāji labprātīgi uzkopj pēc trimeru darba atstātās nelīdzenās zāles līnijas. Taču taisnības labad jāsaka, ka visas mūsu DPRK vizītes laikā neredzējām nevienu pašu zāles trimeri, un skumjā patiesība ir tāda, ka savākto zāli cilvēki nenes mājās, lai izbarotu trušiem, bet gan paši savam vēderam – zupai vai zāles karbonādēm.

Ziemelkoreja_006

Ziemelkoreja_008

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.