Uz www.jekaba.lv

Zanzibāras velo piedzīvojums – 6. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
3 min. lasāmviela

Jau astoņos no rīta tiekamies astoņu aktīvistu kompānijā, lai dotos snorkelēt okeānā. Netālu no krasta ir piebraukušas divas trīskoču laivas. Viens no instruktoriem mums ir atnesis piemērīt pleznas, visiem tās daudz maz der. Sadalāmies pa četri un ejam uz laivām.

Apmēram 15-20 minūtes ar laivām dodamies dziļāk okeānā. Dzidri zilzaļais ūdens rada nereālu sajūtu. Nokļūstot dziļāk okeānā, mazā laiva paceļ buru un pārvēršas par skaistu burinieku. Mēs strauji attālināmies no otras laivas, bet mums tiek solīts, ka snorkelēsim kopā. Ūdens ir tik dzidrs, ka okeāna dibenā esošās sarkanās jūraszvaigznes ir skaidri saredzamas pat no augšas.

Tomēr izskatās, ka abi kapteiņi nav vis sarunājuši, kura tad ir tā īstā vieta, kur kopā snorkelēsim. Mēs griežam laivu atpakaļ, lai pievienotos otrai grupas daļai – kopā tomēr drošāk. Kad esam klāt, velkam pleznas, maskas un metamies siltajā ūdenī. Zanzibāras ūdenspasaule nav pārāk krāšņa, bet tik un tā interesanta. Redzam dažādas zivis, pa vienai un bariņos, baltās murēnas, jūraszvaigznes. Taču man skaistākais šajā izbraucienā šķita pats brauciens ar laivu un okeāna ūdens neaprakstāmi skaistie toņi.

Zanzibara_007

Pārbraucot krastā, piefiksēju kādu sen nebijušu sajūtu – secinu, ka tas ir izsalkums. Patiešām negaidīti, ņemot vērā to, ka katra ēdienreize ir tik bagātīga, ka līdz nākamajai maltītei kuņģis parasti nemaz vēl nepagūst pārstrādāt uzņemto pārtiku. Ar prieku dodos brokastīs. Ar vienu aci vēroju lielos kokus un vai tajos nemana mazos, zaglīgos pērtiķus, kas reiz jau nočiepa man no šķīvja brokastu banānu. Rīts ir patīkami kluss un nesteidzīgs.

Uz pusdienlaiku ir sarunāta gliemežu vākšana, lai vēlāk viesnīcas personāls tos varētu pagatavot mums pusdienās. Pašā dienas vidū, kad ir viskarstākā saule, mēs, bruņojušies ar karotēm, dodamies uz pludmali, kur mūs, klusi ķiķinādama, sagaida vietējā “mamma”. Vietējiem skats no malas ir amizants – desmit balto cilvēki ar lielu entuziasmu rokas smiltīs ar karotēm un priecājas par katru atrasto gliemezīti.

Zanzibara_003

Zanzibara_008

Drīz vien esam sarūpējuši sev pusdienas un sekojam līdzi “mammai” uz viņas mājām, kur viņa mums parāda, kādi izskatās jau nolobīti un izvārīti gliemezīši. Pēc tam dodamies atpakaļ uz viesnīcu, un drīz jau tiek pasniegtas gliemežu pusdienas. Ir tiešām garšīgi!

Zanzibara_009

Uz viesnīcu ir atnākusi kāda cita vietējā “mamma”, kas piedāvā mums masāžu. Labprāt dodos to izbaudīt. Stundu garā masāža maksā aptuveni USD 15 un viennozīmīgi ir katra centa vērta.

Vakarā Kristīne ir parūpējusies par atvadu vakariņām īpašā gaisotnē. Okeāna krastā mums uzklāts galds – balti galdauti, sveces. Uz grila tiek gatavotas jūras veltes, netālu deg ugunskurs.

Zanzibara_004

Pludmalē pulcējas arī ciemata iedzīvotāji, un drīz vien mēs saprotam, ka sekos kaut kas īpašs. Kad esam paēduši bagātīgās vakariņas, sākas koncerts – dzīvās mūzikas pavadībā tiek dejotas tradicionālās afrikāņu dejas. Priekšnesums gan ir mazliet mulsinošs, jo visas kustības ir ļoti erotiskas un sajūtamies tā, it kā piedalītos kādā auglības rituālā.

Zanzibara_002

Zanzibara_005

Koncerta beigās dejotāji ņem mūs pie rokas un aicina uz deju placi. Tas ir liels izaicinājums, jo tik izteikti un jutekliski kustināt gurnus mums, baltajiem cilvēkiem, nemaz nesanāk, daba mūs ar šādu spēju nav apveltījusi. Lielākā daļa grupas no šīs aktivitātes atsakās, tikai Gundega drosmīgi pievienojas dejotājiem, negribot tos aizvainot. Arī es ceļos un eju – kā būs, tā būs. Un ir jautri!

Zanzibara_006

Koncerts beidzas, vietējie skatītāji izklīst, atstājot mūs izbaudīt pēdējo vakaru Zanzibāras salā.

Vēlies iepazīt Āfriku? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.