Uz www.jekaba.lv

Zanzibāras velo piedzīvojums – 4. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
4 min. lasāmviela

Saullēkts izpaliek, jo atkal līst. Ieturam brokastis, iedzeram kafiju un pl. 10.00 esam gatavi doties ceļā. Taču, izrakstoties no viesnīcas, rodas milzīgs sajukums ar rēķiniem, jo tajos ieskaitīts viss, ko dzērām, neskatoties uz to, ka daļa dzērienu bija iekļauta pusdienu un vakariņu piedāvājumos. Kopā ar puisi no reģistratūras izejam cauri rēķiniem, un viņš bez iebildumiem izsvītro lieko. Šī ir arī vienīgā viesnīca mūsu ceļojumā, kur ir jāmaksā viesnīcas nodoklis – viens ASV dolārs par katru personu.

Pēc rēķinu nokārtošanas steidzamies pēc riteņiem. Jāatzīmē, ka norunāto starta laiku precīzi ievēro visi – gan mana grupa, gan Suleimans. Precīza laika plānošana iepriecina.

Vēlreiz izbraucam cauri milzīgajām lietus peļķēm. Daži grupas biedri ceļa malā pamana palielu pērtiķi, un viņiem pat izdodas to nobildēt. Pēc neilga laika esam piebraukuši pie kafejnīcas „The Rock”, kas atrodas uz klints okeānā, aptuveni 200 metru attālumā no krasta. Bēguma laikā līdz tai var tikt sausām kājām, bet paisuma laikā – tikai ar laivu.

Zanzibara_006

Tā kā šobrīd ir bēgums, tad aizejam uz kafejnīcu saviem spēkiem. Dzērienus vēl nepārdod, mums piedāvā stundu uzgaidīt, taču, tā kā esam tikko pēc brokastīm, nevienam īsti neko nekārojas, tāpēc dodamies tālāk.

Zanzibara_007

Zanzibara_008

Sāk līt, drīz vien esam pilnīgi slapji. Braukšanai tas netraucē, jo lietus ir silts. Pa ceļam Suleimans atkal sarūpē augļus – šoreiz arbūzus un ananāsus, tos arī drīz vien gardu muti notiesājam. Pēc lietus sākas īsta svelme, mēs izvēlamies pabraukt kādu gabaliņu pa balto smilšu pludmali. Drīz vien man nākas aizņemties no Zandas velocimdus, jo rokas uz riteņa stūres sākt neciešami svilt. Vakarā pamanu, ka arī pēdu virspuse ir smieklīgi nosauļojusies – zandaļu mazo caurumiņu vietās uz ādas ir tumši sarkani kvadrātiņi.

Zanzibara_002

Zanzibara_003

Zanzibara_004

Iebraucam Jambiani ciemā, kur dzīvo apmēram 7000 iedzīvotāju. Suleimans ved mūs uz pusdienu vietu pie vietējā pavāra. Ieejam koka šķūnī, iekšā saklāts galds. Mēs gan esam pārliecināti, ka, neskatoties uz šaubīgo „kafejnīcas” konstrukciju, ēdiens būs garšīgs, un nekļūdāmies. Katra ēdienreize šajā ceļojumā šķiet garšīgāka par iepriekšējo. Pavārs mums izstāsta, ka kaimiņu ciemā notiek futbola spēļu play-off turnīrs, kurā piedalās arī šī ciema komanda. Maniem ceļotājiem tas tik vien bija jādzird, un jau tiek kalti plāni par došanos atbalstīt „savējos”.

Zanzibara_009

Zanzibara_010

Pēc gardās maltītes pievaram pēdējo riteņbraukšanas posmu līdz Kristīnes viesnīcai „Red Monkey Lodge”, kur pavadīsim atlikušās trīs ceļojuma dienas. Kad ierodamies viesnīcā, Kristīnes vēl nav. Iekārtojamies mājīgā bārā un sagaidām saimnieci.

Kristīne veic ātru instruktāžu par savas viesnīcas dzīvi, un ar šo informāciju pietiek, lai lielākā daļa no mums kļūtu par daļu no ciemata. Viesnīcas pludmales teritorija ir atvērta ikvienam, te drīkst nākt un arī nāk vietējie – peldēties, spēlēt futbolu, rakt gliemežus, ķert zivis. Tā ir viņu zeme un viņi te drīkst uzturēties, kad vien vēlas. Ēdiena gatavošanai tiek izmantota tikai vietējā pārtika – augļi, dārzeņi, zivis. Ja gribas masāžu, ir viena mamma, kas to prot. Ja gribas ananāsus, ir kaimiņš, kam pieder ananāsu plantācijas.

Jūtams, cik ļoti Kristīne ciena un mīl savus darbiniekus, un tas noteikti ir abpusēji. Viņas darbinieki ir uzmanīgi, draudzīgi, laipni, izdarīgi. Lielākā daļa šeit strādā jau 3-4 gadus, kas ir labs rādītājs, kas liecina, ka šeit valda savstarpējā cieņa un uzticība. Kad mums tiek ierādītas istabiņas, diemžēl divas meitenes nav apmierinātas ar numuriņiem, jo, salīdzinot ar iepriekšējām viesnīcām, “Red Monkey Lodge” ir nedaudz vienkāršāka, tās pievienotā vērtība ir īpašajā aurā un attieksmē pret salas pamatiedzīvotājiem. Meitenes norezervē sev numuriņus blakus viesnīcā, lai arī Kristīne piedāvā nākamajā dienā iedot citu istabu ar skatu uz jūru.

Zanzibara_011

Vakariņas mums tiek saklātas pie kopīga galda. Kā jau ierasts, ir ļoti garšīgi. Izrunājam, ko varam darīt nākamajā dienā. Kristīne piedāvā “Eco Village Tour, sarunājam arī iespēju tikt uz futbola spēli. Pēc vakariņām nakts ekspeditori jau meklē ežu kurpes, bet es jūtu, ka pēc 3 dienu riteņbraukšanas mani ir pārņēmis nogurums. Dodos uz gultu un apsolu pati sev piecelties uz saullēktu.

Vēlies iepazīt Āfriku? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.