Uz www.jekaba.lv

Zanzibāras velo piedzīvojums – 2. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
5 min. lasāmviela

Brokastis tiek pasniegtas viesnīcas otrajā stāvā – turpat, kur iepriekšējā vakarā malkojām balzamu. Ir nedaudz augļu, tostermaize, sula. Katram tiek pajautāts, kādu olu pagatavot – ceptu, olu kulteni vai spāņu omleti. Tiek atnesta aplejamā kafija un ūdens tējai. Šeit neviens nekur nesteidzas, ik pa laikam pietrūkst šķīvju, dakšiņu, karošu. Redzu, kā puisis, kurš cep mums olas, zem krāna nomazgā netīros traukus, lai tos varētu iedot mums atkārtotai lietošanai.

Nedaudz pirms pl.10.00 atnāk Helēna un Suleimans. Viņi ir atveduši mūsu riteņus, un tūlīt dosimies tos piemērīt, lai ir augumam atbilstoši, kā arī pieregulēt detaļas. Pirms tam Helēna mazliet pastāstīta par gaidāmo ceļojumu: „Jūsu zemes cilvēki ir pieraduši jautāt – kad, cikos, kur, kā. Bet jūs tagad esat Zanzibārā. Aizmirstiet šos jautājumus un ļaujieties ceļojumam!” Cik labi, ka visa mana grupa ir no tās ceļotāju kategorijas, kas par šo ieteikumu pasmaida, pajokojas un saprotoši piekrīt, ka ir daudz foršāk ļauties notikumiem, nevis sekot noteiktam režīmam.

Uzzinām, ka sākotnējais plāns ir nedaudz mainīts un velo ceļojumu mēs sāksim nevis tūlīt, bet no garšvielu dārza, kas atrodas apmēram 15 km no Akmens pilsētas. Un labi vien ir, jo satiksme lielpilsētā ir ļoti haotiska un pat bīstama. Uz ielas, turpat pie viesnīcas, iemēģinām atvestos riteņus. Tie ir samērā labi, tik dažiem ir tik ļoti ierūsējusi stūre un sēdekļa turamais, ka tos neizdodas atskrūvēt. Uzmanu, lai visiem ir ērti uz izvēlētajiem riteņiem, un sev riteni paņemu kā pēdējā – man tiek ritenis ar tām neatskrūvējamajām detaļām. Tad sēžamies busiņā un dodamies uz garšvielu dārzu.

Zanzibara_002

Garšvielu dārzs ir ģimenes uzņēmums, un mūs sagaida pats saimnieks. Trīs stundu garumā atraktīvi tiekam iepazīstināti ar visu, kas aug dārzā – nemaz nespēšu visu uzskaitīt – lipstick tree, alveja, citronzāle, ananāsi, muskatrieksti, kanēļkoki, papaija, ingvers, kurkuma, koriandrs, piparu koki, mimozas, Indijas rieksti, kokosrieksti, joda koks, krustnagliņas. Lērums ar zināmiem un nezināmiem augļiem, augiem un kokiem. Daudz ko varam arī pagaršot, un uz beigām jau sāk šķist, ka no pusdienām būs jāatsakās, jo vēders jau pilns.

Zanzibara_003

Pēc aizraujošās pastaigas tiekam ievesti ēkā, kur grīda noklāta ar paklājiem. Noaujam apavus un sēžamies uz zemes, turpat tiek liktas arī mūsu pusdienas – jau atkal izbaudām, cik garšīgs ir ēdiens. Kopā ar mums ēd arī abi mūsu riteņbraukšanas instruktori un puiši, kas palīdzēja garšvielu dārzā tikt pie labākajiem, sulīgākajiem augļiem. Ēdiens ir vienkāršs – rīsi, cepta zivs, divu veidu mērces, dārzeņu salāti, bet ļoti, ļoti garšīgs. Un daudz.

Pēc pusdienām turpat iegādājamies garšvielas un tad jau esam gatavi riteņot. Tikko nolijis silts lietus, debesis apmākušās. Tas mūs iepriecina, jo saprotam, ka šajā karstumā riteņbraukšana varētu nebūt tik viegla, kā iedomājamies. Atvadāmies no viesmīlīgā saimnieka un dodamies iepazīt Zanzibāru.

Šodien mums līdzi ceļā dodas divi instruktori. Viens brauc pa priekšu, lai rādītu ceļu, otrs – aizmugurē, lai tehnisku problēmu gadījumā sniegtu palīdzību. Sākumā, ieraugot pa ceļam vietējās ģimenes, tā vien gribas nobildēt tumšādainās sievietes košajos tērpos un mīlīgos bērniņus, bet mazliet „aplaužamies”, jo par to tiek prasīta samaksa. Ārpus galvaspilsētas gan vairs nekur nesastopamies ar šāda veida biznesu. Tiesa, ir gadījumi, kad sievietes un pat mazas meitenes saka: „No!”, norādot uz kameru. To, protams, ņemam vērā un nebildējam.

Zanzibara_004

Drīz vien ceļa virsma nomainās uz pelēcīgu, ļoti grumbuļainu, cietu, akmeņainu segumu. Saprotu, ka rīt dibens nešaubīgi man par sevi liks manīt, bet ko nu par to bēdāties – visapkārt skaistas dabas ainavas ar garām palmām, rīsu terasītēm, leknām pļavām, gar ceļu kleķa mājiņas ar nekārtību apkārt un cilvēki, kas attālinoties no Akmens pilsētas, kļūst arvien draudzīgāki. Ieraugot, ka cauri miestiņam brauc 15 velobraucēji, no visām pusēm sāk skanēt sirsnīgi jambo sveicieni, bērni priecīgi skrien klāt pat no tālākiem pagalmiem. Mēs smaidām un saucam atbildes jambo sveicienus.

Redzot zanzibāriešu vienkāršo dzīvesveidu un viņu draudzīgo attieksmi, pārņem viegluma un hakuna matata (“No problem!”) sajūta. Ar tik gaišu un vienkāršu pasaules uztveri dzīvot šeit šķiet apskaužami viegli. Nokļūstot uz šosejas, arī segums nomainās uz kvalitatīvu asfaltu, kas, mūsuprāt, ir pat labāks nekā lielākajai daļai Latvijas ceļu. Vien jābūt uzmanīgiem, jo auto satiksme notiek pretēji ierastajai – pa ceļa kreiso pusi.

Zanzibara_006

Zanzibara_005

Drīz vien mūsu braucēji sadalās ātrākos un lēnākos. Gūstu apstiprinājumu, ka grupā nedrīkst būt vairāk par 12 ceļotājiem. Varbūt problēma ir riteņos, un dažiem tehniski grūti dabūt lielāku ātrumu, varbūt problēma karstumā, ko nevar neņemt vērā, bet, tā kā tas nav brauciens ar ātruma izaicinājumu, tad katrs paliek pie sev ērtā tempa, un ātrākie ik pa laikam uztaisa pauzes, lai sagaidītu pārējos.

Šodien mums garš ceļš – apmēram 36 km, un uz beigām no grupas biedriem jau sāk izskanēt jautājumi, vai ilgi vēl jābrauc. Njā, nav gluži tas pats, kas laiski gulēt pludmalē, bet tomēr visi izturam godam un drīz vien no šosejas nogriežamies uz grubuļaino ceļu, kas ved līdz viesnīcai okeāna krastā. Esam šķērsojuši salu un esam nonākuši tās austrumu krastā.

Mūs sirsnīgi sagaida viesnīcas menedžeris, ierāda bungalo mājiņas. Ļoti mājīgi namiņi ar maziem, privātiem pagalmiem un izeju uz okeānu. Numuriņos plašas gultas, garderobes telpas, dažiem pat vannas ar skatu uz okeānu. Mums ar Zandu tiek plašs apartaments galvenās mājas otrajā stāvā ar žilbinošu skatu uz okeānu.

Iekārtojamies, izpētām teritoriju. Dziļumā ir ballīšu vieta – dīdžejs spēlē deju mūziku, ir daudz balto cilvēku, tiek svinētas divas dzimšanas dienas un ikviens tiek aicināts uz ballīti. Tur satiekam Kristīni ar Marku, kuri ir viesu vidū, padalāmies ar saviem pirmajiem ceļojuma iespaidiem un dodamies vakariņās.

Vakariņu galds ir klāts ārā, mazajā pagalmā okeāna krastā, prom no ballītes kņadas. Ar baltiem galdautiem un garšīgām jūras veltēm. Ēdiens tiek gatavots katram atsevišķi, tas paņem laiku, bet tā kā mums nav kur steigties, izbaudām silto vakaru.

Zanzibara_007

Okeāns ir atkāpies – izmantojam bēgumu, lai pēc vakariņām izpētītu krabjus un citus dzīvniekus, kas ir palikuši ūdens atstātajās iedobēs. Daži aizraujas, ieiet dziļāk okeānā un atklāj planktonu.

Zanzibara_008

Vēlies iepazīt Āfriku? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.