Uz www.jekaba.lv

Uzvarētājas stāsts: Maratons Franču Rivjērā

Jēkaba Ceļojumi
4 min. lasāmviela

Turpinām publicēt mūsu ceļojumu stāstu konkursa dalībnieku aizraujošās ceļojumu piezīmes. Šodien piedāvājam teleportēties uz saulaino Franču Rivjēru!

Autore: Alise Melngave

Novembris, kad Latvijā aukstums arvien pieņemas spēkā, ir labākas laiks, lai dotos uz vietu, kur lietus līst vien 50-60 dienas gadā un pārējās lutina spoža saule – Franču Rivjēru. Ceļojuma galvenais mērķis ir maratons Nica-Kannas, ko daži no mums plāno noskriet paši, bet citi – atbalstīt tos, kas skrien.

Pirmais pieturas punkts – Milāna. Apskatām jaunākos arhitektūras šedevrus – inovatīvus debesskrāpjus, kas tiek saukti par Vertikālajiem mežiem (Bosco Verticale). Miniatūri kociņi piešķir ēkai omulību. Tad relaksējoši mirkļi mūžzaļā Milānas kafejnīcā, un nākamā pietura – jau Nica.

No rīta mostamies pirms saullēkta un tiekam bagātīgi atalgoti. Saulei lecot, tā pāri mums izlej zeltīti medainu debesu ezeru. Un arī turpmāk ik rītu tiekam fantastisku debesu skatu lutināti. Šķiet, ka saullēkti te piedalās skaistuma konkursā, cits citu cenšoties pārspēt krāšņumā.

Monako_6

Monako_7

Pēc īstām franču brokastīm dodamies ceļā. Pa gleznaino kalnu ceļu, Moyenne Corniche, dodamies uz Monako – stāvā kalna nogāzē celto pievilcīgo pundurvalsti. Izsmalcinātas viesnīcas un ekskluzīvi auto tik, cik savā mūžā kopā, iespējams, nav redzēts. Slavenā F-1 trase, lielas villas, ko ieskauj dzīvžogi. Piekrastē nolaižas helikopters – tas šeit ir ierasts pārvietošanās līdzeklis. Stāvs trepju serpentīns ved uz Grimaldi dzimtas pili, kur noskatāmies sardzes maiņas rituālu un tveram brīnišķīgos Monako skatus, kas paveras no kalna gala. Pastaiga pa bruģētajām vecpilsētas ielām, Monako katedrāle, eksotisku augu dārzs.

Monako_2

Monako_5

Tam seko okeonogrāfijas muzeja iespaidīgie akvāriji, kur caur lieliem stikliem draudzējamies ar simtiem dažāda veida un krāsu jūras iemītniekiem. Mums tiek dota iespēja paglaudīt arī haizivis. Ievērojam strikti noteiktās instrukcijas, pārvaram pirmās baiļu trīsas un roka atrodas baseinā. Pēc brīža pirmā haizivs jau aizslīd garām, ar vēsu, samtainu ādu noglāstot manu plaukstu.

Monako_4

Monako_3

Pie Montekarlo „Grand Casino” ieejas simtiem tūkstošu vērtas automašīnas izbauda fotomodeļu slavu un nenogurušas pozē tūristu kamerām. Iekšā viss laistās zeltā. Dienas vidū ļaužu nav daudz, pārsvarā tūristi, toties ir atsevišķi personāži, kas žilbinošās vakarkleitās un glaunos uzvalkos mirdz gluži kā uz sarkanā paklāja vakara starmešos. Brīdi uzkavējušies, atgriežamies saules gaismā un dodamies baudīt varžu kājiņas. Kā tad bez franču delikatesēm! Dienas noslēgumā izbaudām meditatīvu pauzi Japāņu dārzā un Monako skatus nakts gaismās.

Pēc aktīvajām pastaigām Monako, nākamo dienu ieplānojam mierīgāku. Jāgatavojas maratonam. Mūsu galvenais apstāšanās punkts ir maza, bet valdzinoša viduslaiku pilsētiņa, kas izvietota stāvā, akmeņainā, šaurā klintī, ar nosaukumu “Eze”. Pamazām, bet ar vērienu tā prot ievilināt savas burvības tīklos. Šauras, omulīgas ieliņas ved uz kalna galu, no kura paveras pasakaini Vidusjūras piekrastes skati. Eksotiskie dārzi ar neskaitāmiem dažāda veida kaktusiem, daži no kuriem sniedzas pat divu cilvēku augumā. Sieviešu-dieviešu skulptūras, franču dzeja, baznīcas zvani un esam tā savaldzināti, ka atceļam pārējos dienas plānus un relaksējoši pavadām tur vairākas stundas.

Monako_8

Monako_9

Saulrietā atgriežamies Nicā, kur pilsētu savā varā pārņēmis mistrāls. Uz ielām putekļu mākoņi, sakaltušas lapas, smiltis iet pa gaisu un sitas sejā, matos, pēc mirkļa jau zobos čerkst smilšu graudi. Brīdi baudām dabas varenību, ķeram vēju un fotoaparātos mēģinām iemūžināt baltos viļņus, kas triecas pret pludmales krasta akmeņiem. Riet saule un tādu izdevību nevar laist garām! Par spīti novembrim, ūdens ir visai silts, taču spēcīgie viļņi drīz vien mūs notur par baltajiem, gludajiem Nicas pludmales oļiem un svaida mūs kopā ar tiem te ārā no jūras, te atkal ar spēku atpakaļ iekšā. Kaut sāni šķiet mazliet nobrāzti, bija tā vērts!

Monako_10

Maratona diena. Mistrāls tikai pieņemas spēkā. Kā par nelaimi, tas pūš tieši no Kannām uz Nicu, savukārt skrējējiem jāskrien pretējā virzienā. Viegli nav. Bet, atbalstītāju pūļu pavadīti, skrējēji pieveic distanci. Prieks par draugiem, prieks par uzvarām un skaļi izteikta vēlēšanās nākamajā gadā noskriet savu maratonu. (Tā tik tiešām tiek arī piepildīta!)

Monako_11

Brīvdienas tuvojas izskaņai. Mājupceļš atkal caur Milānu, kur šoreiz pagūstam skatīt vienu no diženākajām gotiskajām katedrālēm pasaulē – Milānas Domu. Majestātiskums, graciozitāte, dievišķa varenība.

Monako_12

No lidināšanās domās virs Milānas Doma smalki izdekorētajām 135 jumta smailēm, dodamies uz lidostu, lai lidotu uz Rīgu. Enerģijas, saules, iedvesmas un piedzīvojumu sasmēlušies, laimīgi atgriezāmies mājās ar sapņiem jau par nākamajiem ceļojumiem.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.