Uz www.jekaba.lv

Uganda: Pa kalnu gorillas takām – 7. diena

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Sākam dienu pirms sešiem rītā, jo dodamies agrajā dzīvnieku vērošanā. Izbrauciens paredzēts uz stundām četrām, jo gribam nokļūt līdz vīģeskokiem un lauvām, kas tajos slinki atpūšas. Protams, nav garantēts, ka minkas satiksim, jo kaķiem patīk staigāt tur, kur pašiem tīk!

Pa ceļam apskatām maitu lijas, pāris savvaļas cūkas, topijus, stirnas, vairākas putnu sugas un tuvu, tuvu pienākušus ziloņus. Braucam krustu šķērsu pa bedrainām parka takām uz vīģeskoku “rajonu”, bet nekas neliecina par lauvu atrašanos šajā apvidū. Grupas vadītājs jūtas sarūgtināts. Ar savu ērgļa skatienu tas nepārtraukti izskata apkārtni, laiku pa laikam uzjautājot pēc binokļa, lai apskatītu tālākas parka apmales. Bez noteiktas uzvaras dodamies atpakaļ uz savu naktsmītni, jo jau ir pusdienlaiks, ir jākārto somas un jādodas tālāk.

Uganda_002

Uganda_003

Uganda_004

Mūsu ceļš tagad ved uz Bwindi nacionālo parku, kur mājo Ugandas kalnu gorillu izmirstošā populācija. Valdība to stingri uzrauga, gorillu apmeklētāju skaits ir limitēts un vienam ceļotājam šāda vizīte var izmaksāt pat 600 USD.

Pa ceļam apstājamies uzpildīt ūdeni kādā ciematiņā ar jautru nosaukumu Kihihi. Pie veikala mūsu grupiņa izripo no auto kā zirņi no pāksts. Tas izraisa vietējā mēroga sajūsmu, īpaši blondo skaistuļu parādīšanās. Kad braucam prom, vietējie jaunieši bļaustās savā valodā, domāju, kādus nepiedienīgus piedāvājumus, jo, kad jautāju mūsu gidam, šis tik nosmaida un saka, ka niekus vien šie saucot.

Uganda_005

Iebraucam vēl vienā nacionālā parka takā, jo gidam ietiepīgi gribas parādīt mums tās lauvas. Un beidzot viņa smalkā redze atmaksājas – tālumā viņš saskata vīģeskoku, uz kura guļ veselas piecas lauvas! Tikai koks ir tik tālu, ka aizbraukt līdz tam būtu ilgi, bet no šejienes lauvas var apskatīt tikai ar binokli. Pamuļļājamies ar braukšanu turpu-šurpu, bet tuvāk netiekam un atmetam ar roku, jo bezceļos nacionālajā parkā braukt nedrīkst, par to paredzēts liels sods.

Vakarā nokļūstam Bwindi, kur līst. Izrādās, esam iebraukuši lietus mežu teritorijā, kur ir mitrs klimats. Šeit lietus ir ikdienas norma un tā ilgumu paredzēt nav iespējams.

Uganda_006

Viesnīcā tiekam pie stingras instruktāžas par uzturēšanos nacionālā parka teritorijā un rītdienas pārgājienu pie gorillām. Prasības ir stingras – garās bikses, garās piedurknes, lietusmētelis, vismaz divi litri ūdens, pārgājiena zābaki, mugursoma un ieteikums noīrēt nesēju. Tas liekas dīvaini un mazliet biedējoši – vai tiešām pārgājiens būs tik sarežģīts un grūts?

Esmu izmitināta Presidental Suite numuriņā, kuru dalu ar grupas biedriem. Mirkļa vājumā izlemju doties pie miera bez ausu aizbāžņiem – esmu taču viesnīcā! Rezultātā ap trijiem naktī pamostos no odu sīkšanas un mēģināju notvert kāros asinssūcējus ar baldahīna palīdzību. Naktī ir karsts, jo uzklāju divas papildsegas un sānus silda arī viesnīcas personāla gultā rūpīgi ielikts smieklīgs, plušķains termofors, no kura sākumā pamatīgi nobīstos.

Uganda_007

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.