Uz www.jekaba.lv

Uganda: Pa kalnu gorillas takām – 6. diena (I daļa)

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Šī diena ir īpaša. Ne tikai tāpēc, ka diviem man tuviem draugiem ir dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka šī ceļojuma ietvaros to piepilda iespaidīgi, varētu pat teikt – dvēseliski pacilājoši notikumi.

Diena sākas ar izbraucienu uz kuģīša pa kanālu, kas savieno divus Ugandas lielākos ezerus – Edvardu un Džordžu. Mana līdzšinējā dzīvnieku vērošanas pieredze aprobežojas ar zooloģiskā dārza apmeklēšanu, tādēļ šis brauciens liek man atklāt dzīvnieku pasauli no jauna.

Uganda_002

Peldam gar kanāla malu, kur laiski atpūšas dažādi kustoņi – bifeļi, krokodili, ziloņi, lielās ķirzakas un simtiem begemotu, kas kā zemūdenes te iznirst un parādās virs ūdens virsmas, te atkal pazūd zem tās. Šķiet, ka šie milži nepārtraukti mūs vēro un to mazās, viltīgās ačteles precīzi nosaka attālumu līdz kuģītim, lai izvairītos no sadursmes ar to. Nevilšus es domāju par begemota milzu ķermeni tepat vien, zem ūdens, un iztēlojos, kā tas ar vienu graciozu kustību var vēsā mierā apmest uz mutes mūsu niecīgo “tupelīti”, ar kuru esam atkuģojuši to apskatīt.

Uganda_007

Gids gari un plaši stāsta par katru no dzīvniekiem, par to dzīves un vairošanās paradumiem, kā arī ēdienkarti. Kanāla malā redzam krokodilus, kas guļ ar plaši atvērtām mutēm, un gids paskaidro, ka tie šobrīd sauļojas.

Uganda_003

Un tad kanāla krastā iznāk 14 ziloņu ģimene. Tik daudz ziloņu vienuviet es nekad nebiju redzējusi, nekad! Kuģītis piestāj pāris metru attālumā no krasta un mēs puspavērtām mutēm vērojam milzīgos dzīvniekus. Vienkārši raugāmies, kā viņi lauž zarus, kā izmanto snuķi, lai ievilktu ūdeni un uzpūstu sev virsū. Kamēr mazuļi tūļīgi skraida apkārt, viens lielais mūsu priekšā paceļ asti un nokārto savas ikdienas vajadzības. Vareni! Laikam bija labi paēdis!

Uganda_005

Uganda_004

Brauciens pa savvaļas pasauli turpinās pāris stundas un noslēdzas pie Edvarda ezera – pie tā dēvētās putnu pussalas, kur apmetušies simti, varbūt pat tūkstoši gārņu, pelikānu, kormorānu un citu putnu. Putni kāri zvejo zivis un vienkārši biedrojas ar savējiem. Skats fantastisks!

Uganda_006

Atgriežamies viesnīcā uz pusdienām, ko es smaidot nosaucu par “lustdienām”, jo to laikā pa terases logu varam turpināt vērot kanālu un ik pa brīdim dzirdēt ziloņu kņadu un skaļus begemotu “smieklus”.

Tālāk ceļš mūs ved uz citu Karalienes Elizabetes parka daļu, kas slavena ar īpašiem vīģes kokiem un lauvām, kam patīk pa tiem kāpelēt. Braucam un braucam, pa ceļam uzpīpinot paviānu bariem, kas zibina savas sārtās pēcpuses, lasot uz ceļa insektus. Ceļš pa parku it kā ir vienmuļš, taču tajā pašā laikā arī interesants, jo varam vērot dzīvnieku dzīvi parkā. (Turpinājums sekos…)

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.