Uz www.jekaba.lv

Uganda: Pa kalnu gorillas takām – 4. diena

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
6 min. lasāmviela

Kā jebkurai citai vietai uz šīs pasaules, arī Ugandai ir sava smarža. Izkāpjot no lidmašīnas, šķita, ka gaisā uzvēdī tāds viegls, eksotisks smārdiņš, kas atgādina par Latvijas brūnaļām un liek aizdomāties par gorillu kakām. Nezinu, vai cilvēkiem tiešām piemīt tik laba oža, lai gaisā konstatētu šīs smalkās nianses, taču noteikti zinu, ka, iepinoties apskates objektu virpulī, tās vairs nejūt.

Šorīt brokastīs neesam vieni, uz saimniecības ēku jumtiem sasēduši pērtiķi un sukā iekšā miskastēs atrastās arbūzu mizas.

Pēc brokastīm dodamies iekšā “īstajā” Ugandā, priekšā septiņas stundas garš pārbrauciens rietumu virzienā līdz “Kyaninga Lodge. Mālaini ceļi, “guļošie policisti” Ugandas gaumē, miskastes, motociklisti, “visu-ko-var-pārdot” pārdevēji un visam tam pa vidu ārkārtīgi daudz cilvēku – uz ceļa, mālainās mājelēs, bedrēs. Tie, kam jāstrādā, cītīgi krauj, grūž, riktē (viens vīrs turpat uz ielas ar lillīgu audumu tapsē zārku). Savukārt tie, kuriem nav, ko darīt, vienkārši sēž vai snauž – turpat uz zemes, uz kāda sola vai kur citur.

Uganda_015

Vērojot aiz auto loga notiekošo, neviļus nāk atklāsme, ka pati nozīmīgākā šīs zemes vērtība ir ŪDENS. Par to rūpējas un gadā pilnīgi visur. Šis “dzīvības eliksīrs” tiek sapildīts lielās plastmasa kannās un kublos un tiek pārnēsāts uz galvas. Ceļa malā ir simtiem, tūkstošiem cilvēku (ieskaitot pirmsskolas vecuma bērnus), kas noteiktā solī kaut kur nes ūdeni. Ūdeni dzer, ar to gatavo ēst un mazgā, un vēl, protams, ar to tiek spodrināts katra vīrieša galvenais pielūgsmes objekts – motocikls.

Uganda_018

Uganda_017

Ugandas galvaspilsēta Kampala, pat tikai caurbraucot, neatgriezeniski iespiežas atmiņā – ar cilvēku pūļiem (tiek lēsts, ka tajā ir ap pieciem miljoniem iedzīvotāju), savu haotiski ņirbošo atmosfēru, nebeidzamiem satiksmes sastrēgumiem un auto nerimstošo taurēšanu.

Uganda_016

Par mūsu izklaidi šajā braucienā gadā arī vēl kas cits – daudzi mūsu ausīm amizanti skanoši iestāžu nosaukumi, kas rotā ēku fasādes un izkārtnes pie tām. Piemēram, reliģiozie nekustamā īpašuma tirgoņi “God is Love Real Estate”. Citur veikalu jūklī starp netīrumiem un miskastēm ieraudzīju slēptu pērli – bodīti ar nosaukumu “Miracle Shop”, bet tālāk manas acis apstājās pie “UNISEX Beauty Salon” un “DURA SHOP”. Ikreiz ceļas rokas, lai iemūžinātu šos nosaukumus arī ar fotoaparātu, taču tas reti kad izdodas, jo atrodamies kustībā.

Ugandiešu ikdiena aiz auto loga mums rādās kā ananāsu un banānu ražas pārdošana, eksponējot augļus uz nosmulētas seģenes, un motociklistu dabisko vajadzību kārtošana ceļmalā. Arī mēs, cildenie latvieši, ik pa laikam steidzam izmantot savas “zaļās pieturas” tiesības saules izdedzinātos krūmos, modri uzmanot, vai apkārt nav kādu ziņkārīgu acu pāru.

Pa ceļam vērojam arī tējas un banānu plantācijas. Redzam gan glaunas mājas ar skaistu, rūpīgu apdari, gan arī no māla un kartona sastiķētas būdeles. Zeme ir mālaina, vietējie no tās ar savām rokām gatavo ķieģeļus.

Uganda_019

Uganda_020

Tā kā pārvietojamies ar “Range Rover” džipu, kas parastam iedzīvotājam šeit ir nesasniedzama greznība, mūsu brauciens daudzviet izvēršas par īstu notikumu. Mazie bērneļi, jau pa gabalu ieraugot lielgabarīta auto, sāk lēkāt un māt ar rokām, sveicinot iekšā sēdētājus, kas parasti ir ieceļotāji no ārzemēm. Cilvēki nav alkatīgi, nauda vai mantas netiek prasītas, vien izrādīta sajūsma, ka liela mašīna izvēlējusies braukt cauri viņu ciematam.

Pēcpusdienā beidzot sasniedzam savu nekurienes galamērķi –Kyaninga Lodge. Atstājot mašīnu stāvvietā un dodoties augšup pa trepēm, nemaz nevar nojaust par to burvīgo skatu, kas mūs sagaida augšā. Naktsmītne izvietota blakus vecam vulkāna krāterim, kas dabīgā ceļā piepildījies ar ūdeni un radījis ezeru. Šī ir vieta, kur aizraujas elpa. Laiks apstājas, vienkārši vērojot dabu apkārt un elpojot eikaliptu guļbaļķu ēku smaržu.

Uganda_026

Uganda_025

Uganda_021

Tikpat labs ir pārgājiens pa naktsmītnes teritoriju. Ieskatāmies garšaugu dārziņā, kur viesnīcas pavāri audzē   garšaugus izmantošanai virtuvē, un, protams, aizejam arī līdz krāterim, lai iegremdētu pēdas vilinoši zilajā vulkāna ezera ūdenī.

Uganda_029

Intuīcija saka, ka šī vieta būtu jauka mazai sevis palutināšanai, tādēļ piesaku sev sejas masāžu. Serviss ir laipns un ļoti patīkams, turklāt visās vietās un lietās ir padomāts par dabu un ekosistēmas saudzēšanu. Katrs numuriņš izvietots eikaliptu baļķu mājās ar salmu jumtiem, elektrība tiek iegūta tikai no saules baterijām un visi interjera priekšmeti – segas, kumodes un lampas – ir vietējo amatnieku roku darbs. Pat viesnīcas baseins veidots pēc speciāla dizaina un tapis pusgadu, lai pēc formas būtu identisks vulkāna krāterim tur, lejā.

Uganda_024

Uganda_022

Uganda_027

Uganda_023

Brīnišķīgs, atpūtas pilns vakars. Klusums un apkārtnes daba sniedz to, ko sen nav nācies piedzīvotpatiesu mieru.

Uganda_028

Uganda_030

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.