Uz www.jekaba.lv

Uganda: Pa kalnu gorillas takām – 10. diena (I daļa)

Ieva Lūkina, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Nakts trausla, jo agri jāceļas un mežs dzīvnieku kņadas un skaņu pilns. Vakarnakt vannasistabā atklāju mirušu ķirzaku, kas vēlreiz lika aizdomāties par to, ka savvaļas dzīve neiet kopā ar civilizāciju. Paēdam agras brokastis un dodamies dzīvnieku vērošanas braucienā.

Lielākā daļa grupas biedru sūdzas, ka slikti gulējuši. Man atliek tikai vēlreiz nopriecāties, ka šajās savvaļas naktsmītnēs manu miegu glābj ausu aizbāžņi. No rīta, jau pamodusies, dzirdēju, kā sienāži vai kādi citi mežonīgi insekti ļoti ritmiski “muzicēja” mana namiņa apkārtnē. Sajūsmināti klausījos un pie sevis nosaucu šo skaņdarbu par sienāžu trance disco.

Izbrauciens sākas ar pusiemigušu zebru bara vērošanu, bet vēl pēc brīža mums beidzot rodas iespēja ieraudzīt vienus no lielākajiem šī nacionālā parka zālēdājiem – dižantilopes, kas ļoti uzmanīgi slēpjas no ziņkārīgajiem tūristiem.

Uganda_004

Uganda_002

Kokos sasēduši dažādi putni. Grupas vadītājs iedod īpašu grāmatu, tad piebrauc putniem vēl tuvāk, ļauj tos apskatīt un nofotografēt, kā arī pastāsta par katra putna īpašībām. Satiekam arī vairākus govju barus. Šīm govīm ir milzu ragi – nespēju pat iedomāties, cik tie varētu svērt!

Uganda_003

Bet mani favorīti šajā parkā, protams, ir kārpainās savvaļas cūkas. Tās tik mīlīgi izskatās, visur pārvietojoties kopā ar savām ģimenēm! Šoferis stāsta, ka cūkas ir monogāmas un būvē ilgtermiņa attiecības – dzīvo kopā ar izvēlēto partneri, audzina bērnus.

Uganda_005

Pēc izbrauciena atgriežamies naktsmītnē un mazliet atpūšamies pirms atceļa uz Entebi. Pavadu šo laiku sava namiņa verandā, kur, klusi sēžot krēslā un gandrīz neelpojot, skatos, kā simts metru attālumā pie ūdenstilpnes mielojas antilopes un mežacūkas. Ja kaut mazliet sakustos, dzīvnieki mani saož un pamūk, bet pēc mirkļa, sajūtot, ka briesmas ir secen, atkal atgriežas pie gardumiem.

Uganda_006

Kad beidzot pošamies ceļā, grupas biedrene pastāsta, ka viņas atvadas no nacionālā parka gan nav izvērtušās tik harmoniskas. Atgriezusies no izbrauciena, viņa konstatējusi, ka namiņa verandu izdemolējuši paviānu vai kādu citu pērtiķu bars. Labi, ka namiņa brezenta pārvalks bija noslēgts ar piekaramo atslēgu, jo veranda izskatījusies šaušalīgi – krēsli apgāzti, dīvāna porolons izplucināts, grīda pilna ar “ciemiņu” izkārnījumiem, sienas un jumts nočurāts un salmi izraustīti…

Uganda_009

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.