Uz www.jekaba.lv

Smieklu stāsti: Lidojums uz Kirgizstānu

Laine Pērse, ceļotāja
2 min. lasāmviela

527 dienas ceļojot apkārt pasaulei, gadās piedzīvot daudz mirkļu, kad vairs nezini – smieties vai raudāt. Amizanti pārpratumi un neticamas sakritības gadās ik uz soļa. Lūk, ceturtais no pieciem stāstiem, kas mums joprojām liek plati smaidīt.

Mostamies pirms četriem no rīta, lai somās saliktu pēdējās mantas un dotos uz Stambulas lidostu. Arī mūsu draudzenei Zanei, pie kuras nakšņojam, šodien ir lidojums – viņa dosies uz Latviju, kamēr mēs turpināsim savu ceļojumu Kirgizstānā. Mums iekāpšana sākas pulksten 5:50, Zanei nedaudz vēlāk, bet uz lidostu tāpat dodamies kopā.

Zanes vīrs Selmans noliek mašīnu stāvvietā, un dodamies iekšā lielajā lidostā. Zanei vēl brīdis jāgaida līdz reģistrācijai, bet mēs savu reisu informatīvajos tablo nemaz neredzam. Selmans apskata mūsu biļetes un iesaucas: “Oh, no!” Kas noticis? Izrādās, mūsu lidmašīna nelido no šīs lidostas, bet gan no citas, kas atrodas Āzijas pusē – 60 kilometrus no šīs lidostas! Esam šokā. Taču Selmans nesamulst. Viņš ātri atvadās no Zanes un piesakās palīdzēt.

Drebošām kājām skrienam uz mašīnu. Ir jau pulksten 5:25 – līdz iekāpšanai atlikusi nepilna pusstunda. Selmans lūdz vēlāk neteikt Zanei, ar kādu ātrumu braucam. 160 km/h. Sastrēgumu nav. Esam tikai mēs, kas lido pa tumšajām Stambulas ielām.

Divdesmit minūtes vēlāk lecam ārā no mašīnas, un skrienam iekšā lidostā, atvainojoties visiem, ko pa ceļam sanāk nedaudz pagrūst. Lidosta ir milzīga. Pie lidojumu informācijas dēļa mūsu lidojums vairs neuzrādās, bet padoties nevar. Pieejam pie kāda garmataina vīra – lidostas darbinieka, kas saka, ka bagāžu vairs nepieņem. Tomēr laipnais vīrs iesaka doties uz pasu kontroli, pie mantu pārbaudes paskaidrot, kas noticis, un lūgt, lai lielo bagāžu atzīmē īpaši un liek lidmašīnai apakšā. Uz pārbaudes lentām uzmetam lielās somas un nosvīduši domājam, kas nu būs. Apsargi tomēr saka, ka cauri mūs nelaidīs. Ir pulksten 5:50.

Sākam skaidrot, ka sajaucām lidostas, kamēr mūs apstāj arvien vairāk un vairāk apsargu. Tad atnāk tas pats garmatainais darbinieks, ar ko runājām iepriekš, un paskaidro situāciju. Visi nedaudz apspriežas, ņem lielu maisu un sāk tajā mest visus mūsu nažus, dzelžus un šķidrumus. Un tad tiešām mūs palaiž! Skrienam!

Nokļūstam līdz vārtiem. Tie ir ciet. Vai lidmašīna jau aizlidojusi? Nē, Pegasus aviokompānija kavējas. Neticami!

Nokļūstam lidmašīnā un saskatāmies. Tas bija kaut kas neiespējams. Ja Zane nebūtu mūs uzņēmusi un Selmans nebūtu braucis – nekas taču neizdotos! Ja nebūtu jaukā darbinieka, kurš mums palīdzēja, un otra, kurš pieņēma mūsu somas – mēs nelidotu! Ak, pasaulīt!

Vēlies iepazīt Tuvos Austrumus? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.