Uz www.jekaba.lv

Sārto tuksnešu zeme Namībija – 9. diena

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Etošas parkā ir neliela atpūtas vieta ar galdiņu zem jumta, šī teritorija ir norobežota ar žogu. Viss jau būtu labi, ja vien teritorijas vārtiņi vērtos ciet… Kamēr dāmas saimnieko, kungi ļaujas melnajam humoram, apspriežot, ko mēs darītu, ja šajā vietā pēkšņi parādītos lauvas. Tas ir diezgan reāli, jo pāris kilometrus pirms šīs vietas redzējām dažus jaunos lauvu tēviņus. Mums par laimi gan, ļoti pieēdušos.

Namibija_003

Namibija_002

Dāmas izliekas, ka nav dzirdējušas kungu piezīmes, jo reāli jau saprot – ja lauvas tiešām uzrastos, izdarīt vairs nevarētu neko, jo šie dzīvnieki ir gan spēcīgāki, gan veiklāki par mums. Šīs pārdomas gan netraucē mums baudīt vīnu un arbūzu un izteikt sajūsmu par iepriekš redzētajiem dzīvniekiem. Nu jau esam redzējuši lielu daļu no Namībija faunas – ar šo pikniku svinam 60. sugas atzīmēšanu mūsu redzēto dzīvnieku pierakstos.

Namibija_004

Namibija_006

Namibija_005

Namibija_007

Lēnām tuvojamies mūsu ceļojuma izskaņai, vēl tikai viena nakts lodge un tad jau atkal civilizācija – Vindhuka. Zināju, ka mūsu viesnīca šai naktij būs ļoti skaista, taču nebiju gaidījusi, ka tā būs tik iespaidīga. Kamēr iekārtojamies numuriņos, dzirdu sajūsmu arī no citiem grupas biedriem. Tāpat milzu prieku sagādā baseins. Kāds pat izsaucas: „Mēs paliekam šeit! Vai var samainīt aviobiļetes uz vēlāku laiku?” Pie sevis nodomāju, ka to tik tiešām varētu, jo pat vīzas mums ir ne vien uz īso ceļojuma laiku, bet gan uz trīs mēnešiem.

Namibija_011

Namibija_009

Namibija_010

Namibija_008

Ejam skatīties saulrietu, taču tālāk par viesnīcas jauko veikaliņu netiekam. Visādi sīkumiņi un arī nopietnas lietas par pieņemamu cenu. Savukārt vakariņas atkal mūs pārsteidz. Šoreiz ar interesanto maltītes pasniegšanas veidu – čuguna traukā uz koka paplātes, lai ēdiens ilgāk saglabātos silts.

Namibija_012

Pēc vakariņām vēl viens pārsteigums – ar lielu auto dodamies tumsā. Izrādās, uz lauvu nakts barošanu. Četras lauvu mātītes un viens tēviņš cīnās par gaļas gabalu. Trīs mātītes atkāpjas, viena vēl kādu laiku pastīvējas, taču beigās arī tā padodas. Uzvar dabas tradicionālie likumi – karalis ēd vispirms, pēc tam mātītes un tikai tad mazuļi.

Lai iežēlinātu ēdāju, viena no mātītēm atved divus mazuļus, taču tas neatmaksājas – tēviņš tikai vienaldzīgi paskatās un turpina ēst. Uz neilgu laiku viņa uzmanību no vakariņām spēj novērst vien aiz barotavas vārtiem stāvošs lauvu tēviņš, kura rēcieni vakara klusumā izklausās diezgan iespaidīgi. Viesnīcai pieder vairākus simtus hektāru liels parks, kurā mājo divi lauvu tēviņi ar savām mātītēm. Lai izvairītos no liekas kaušanās tēviņu starpā, katra lauvu ģimene tiek barota atsevišķi.

Pēc lauvu maltītes noskatīšanās grupas biedru domas dalās – vieniem patika, citi saka, ka bez šī pasākuma varēja arī iztikt. Estētu acīm gan šis skats tik tiešām nebija gluži baudāms. Lai nu kā, bet šī atkal bija jauna pieredze.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.