Uz www.jekaba.lv

Sārto tuksnešu zeme Namībija – 8. diena

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Agri no rīta braucam cauri Etošas parkam. Busiņā esam tikai mēs, neatkarīgi no laika un citiem tūristiem. Gribam stāvam un skatāmies uz zvēriem, gribam – dodamies tālāk.

Mūsu zvēru uzskaitvede Zigrīda spēj tik pierakstīt sugas, kuras līdz šim vēl nebijām sastapuši. Nu jau esam pieredzes bagāti un katru lēcējantilopi, zebru un žirafi vairs necenšamies iemūžināt fotokadros, bet baudām ar acīm. Tomēr laiku pa laikam roka pati sniedzas pēc fotoaparāta – jo te zebra īpaši skaisti nostājusies, bet tur žirafe mēģina padzerties un mirklis ir jānoķer.

Namibija_002

Namibija_003

Namibija_004

Namibija_005

Namibija_008

Īpašs piedzīvojums mums ir vientuļa ziloņa sastapšana, kas notiek pēc Zigrīdas pasūtījuma. Vēl pirms mirkļa viņa skaļi sacīja, ka grib redzēt ziloni ēdam. Un, lūdzu – te viņš stāv un ēd!

Mūsu šoferītis ziloni tik tuvu redz pirmoreiz un tāpēc filmē no visas sirds, nepamanījis, ka mūsu nejauši sastaptais, 7 tonnas smagais paziņa izdomājis, ka viņam uz mums ir jāpaskatās tuvplānā. Pat gides Diānas skaļais kliedziens latviešu valodā “Brauc!” nespēj šoferi atraut no filmēšanas. Labi, ka Ingus sēž viņam blakus un iztulko, ka nupat jālaižas lapās, kaut arī priekšējās rindās sēdošie īsti nesaprot, kāpēc pēdējās rindās sēdošajiem adrenalīns ir ne tikai galvās, bet arī visās pārējās vietās. Katrā ziņā, tajā brīdī, kad zilonis ieskatās tev acīs tik tuvu, sajūtas nav tās pozitīvākās. Katru gadu no ziloņu uzbrukumiem bojā iet ap 300 cilvēkiem. Zinot to, neviļus sāc domāt, ko tāds milzis var izdarīt ar tādu busiņu kā mūsējais un cik viegli tā ilkņi spēj caurdurt metālu.

Namibija_012

Tomēr ziloņi ir skaisti, majestātiski dzīvnieki un pa gabalu tos vērot ir tīrais prieks. Vēlāk mūsu ceļu šķērso ziloņu bars, kādi 20 indivīdi, lieli un mazi, veci un jauni.

Namibija_006

Namibija_007

Mūsu „ērgļa acs” Ingus pamana arī visu tūristu sapni – čitas jeb, latviešu valodā runājot, gepardus. Trīs skaistuļi pāriet pāri ceļam, padraiskojas, padzeras un nomaskējas krūmos. Pat zinot, kur viņi apgulās un ka viņi tiešām tur ir, nevis ir mūsu fantāzijas augļi, tāpat grūti tos saskatīt. Iespējams, ka dienas laikā pabraucām garām daudziem šādi nomaskētiem gepardiem.

Namibija_011

Laimīgi un mazliet noguruši ierodamies nākamajā lodge tipa viesnīcā un pēcpusdienu pavadām, laiskojoties pie baseina un iepērkoties vietējā suvenīru veikaliņā. Mūsu maciņus pēc daudzo skaisto lietu iegādes piemeklē viegluma sajūta.

Namibija_013

Prieku sagādā arī retās bontebok antilopes, kas ganās viesnīcas teritorijā. Lielu kņadu rada mangustu bariņš, kas pošas vakariņot. Viens drosminieks pat mēģina saķert grupas biedrenes kājas lielo pirkstu – laikam iedomājies, ka šis nu būs varens ķēriens. Tomēr viss beidzas laimīgi – gan lielajam pirkstam, gan mangustam.

Namibija_014

Namibija_015

Namibija_010

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.