Uz www.jekaba.lv

Sārto tuksnešu zeme Namībija – 2. diena

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
4 min. lasāmviela

No rīta ceļamies agri, jau plkst. 7 mums paredzēta tikšanās ar bušmeņiem – Namībijas pamatiedzīvotājiem, kuri daudzus gadus ilgā genocīda rezultātā ir uz izmiršanas robežas. Lai gan pēc radurakstiem puiši ir no bušmeņu cilts, ikdienā diemžēl viņi tikai „strādā” par bušmeņiem, lai iepazīstinātu tūristus ar savas cilts dzīvi.

Bušmeņi ir klejotāju cilts bez noteiktas teritorijas. Namībija ir sadalīta privātās zemes sektoros un valsts teritorijās, līdz ar to tās vēsturiskajiem pamatiedzīvotājiem nav, kur dzīvot. Kā tā var būt?! Namībija ir 12 reižu lielāka par Latviju, tajā dzīvo tikai 2 miljoni cilvēku, bet ciltij, kurā šobrīd ir ap 30 tūkst. pārstāvju, neesot vietas!

Namibija_002

Namibija_003

Namibija_004

Namibija_006

Atgriežamies pie pozitīvā. Puiši stāsta un rāda, kā dzīvoja viņu senči – kā tie devās medībās un kā ārstniecības nolūkos izmantoja kokus un krūmus. Pusotra stunda paskrien nemanot! Visi esam priecīgi un labā noskaņojumā dodamies brokastīs, lai uzkrātu spēkus jauniem 300 km, kas mūs aizvedīs pie lielajām un skaistajām Namība tuksneša kāpām.

Namibija_007

Namibija_008

Namibija_009

Puiši no mums atvadās un dodas uz atpūtas telpām, lai atvilktu elpu pirms nākamās tūristu grupas ierašanās. Skumīgs skats, šķiet, ka aiziet pēdējie šīs tautas pārstāvji. Aiziet tāpēc, ka baltais cilvēks zināja labāk par vietējiem, kā jādzīvo un jāsaimnieko Āfrikā, šajā civilizācijas šūpulī.

Namibija_010

Kad esam nokļuvuši pie mūsu nākamās apstāšanās vietas, laiks mūs lutina. Spīd saule un mēs izmantojam šo izdevību, lai mazliet pasauļotos, nopeldētos un padzertu kafiju. Zinot, ka šajā viesnīcā ir pieejama visu laiku labākā masāža, kurā par skrubi izmanto ar varu bagātās tuksneša smiltis, abas ar gidi Diānu aizrunājam visus brīvos laikus, lai nākamajā dienā mūsu dāmas tiktu uz skaistuma procedūrām.

Vakarā esam gatavi skatīt saulrietu Namība tuksnesī. Tikai es un Diāna zinām, ka pēc skaistā saulrieta mūsu grupu gaida īpašs pārsteigums – vakariņas tuksnesī, zem zvaigžņotas debess.

Namibija_011

Namibija_013

Pārsteigums ir izdevies! Sajūsma gan nav redzama, jo ir tumšs, taču to var dzirdēt. Patīk visiem – gan puišiem, gan meitenēm. Vakariņās atkal jauni izaicinājumi – zebras, ēlanda, kudu steiki, arī grillēti dārzeņi, zupa un saldais. Tas viss – tikai mūsu grupai un tuksnesī!

Namibija_018

Namibija_015

Nākamais piedzīvojums – eskorta pavadībā doties uz WC, turklāt nevis aiz kāpas, kā mēs domājām, bet gan uz biotualeti. Lieliski, par visu padomāts!

Pēc vakariņām, braucot uz viesnīcu džipos, visi dziedam – gan tie, kuri māk dziedāt, gan tie, kas tikai velk līdzi. Abu džipu vadītāji varonīgi iztur šo kakofoniju, bet brauciena beigās, kad beidzot izkāpjam no mašīnām, puiši smaida. Droši vien ir laimīgi, ka viņiem nesaprotamās, dziedošās tautas pārstāvji beidzot pametuši viņu auto. Zinot, cik labi attīstīta afrikāņu dzirde, varu iedomāties, ko viņu ausīm nozīmēja šis brauciens.

Namibija_016

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.