Uz www.jekaba.lv

Sārto tuksnešu zeme Namībija – 1. diena

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
4 min. lasāmviela

Mūsu ceļojuma grupa tiekas lidostā. Kā jau pirms katra brauciena ir jūtams neliels satraukums, kā nu būs – kādi būs grupas biedri un vai viss izdosies.

Veiksmīgi reģistrējamies un lidojam uz Frankfurti. Pārbrauciens no viena termināļa uz otru, mazliet uzgaidām, tad kāpjam nākamajā lidmašīnā uz Namībijas galvaspilsētu Vindhuku (Windhoek). Tikai 10 stundas nakts lidojuma un esam klāt.

Sveika, Namībija! Tu mūs sagaidi ar siltu sauli. Tie daži metri no lidmašīnas līdz lidostai mums uzreiz parāda, ka esam Āfrikā. Ir tikai plkst. 8 no rīta, bet +28C grādi dara savu – mums, kas vēl ir ģērbušies ziemas drēbēs, ir karsti.

Lidostā mūs sagaida gide Diāna. Ar busiņu dodamies pie viņas uz viesnīcu, kur pārģērbjamies, paēdam brokastis, samainām naudu. Nu esam gatavi iekarot Namībiju!

Nieka 350 km (kas vēlāk šajā ceļojumā kļūst par vidēji nobraukto attālumu dienā) un esam klāt viesnīcā. Pārsēžamies džipos, lai ienirtu Kalahari tuksneša skaistumā. Pirmajos mirkļos tiek fotografēts viss, kas kustas un kas nekustas. Džipa vadītājs apstājas pie kādas gnu antilopes, kas tiek desmitiem reižu iemūžināta no visām pusēm – pirmās ceļojuma dienas sindroms.

Namibija_002

Namibija_006

Aainava neliek vilties – smilšu kāpas ir viena par otru skaistākas.

Namibija_003

Namibija_004

Namibija_005

Turpat smiltīs pamanām arī strausa olas. Tās ir pasaulē lielākās putnu olas – katra ir aptuveni 20 reizes lielāka par vistas olu un sver aptuveni 1,4 kg. Kad putnēni izšķīlušies, strausu tēviņš ved savu lolojumu dzīvē, bet ligzdošanas vietā paliek olas, no kurām cāļi nav izšķīlušies. Āfrikā no šo olu čaumalām tiek gatavoti gan dekori, gan rotaslietas. Savukārt bušmeņi strausa olu čaumalas izmanto kā ūdens glabāšanas rezervuāru, caurumu aizbāžot ar zāles korķi un ierokot to dziļi zemē, lai ūdens saglabātos svaigs.

Namibija_013

Namibija_014

Namibija_015

Piebraucam apskatīt arī vienīgo Kalahari tuksneša lauveni. Viņa tiekot barota, jo pati nemedī. Zinu, ka šī dāma nesen ēdusi un ir ļoti smaga, taču ar vaļējo džipu piebraucot pavisam tuvu, sajūtos neomulīgi – ja nu viņa tomēr atceras jaunību un mēģina lekt? Esmu pirmā “pa kodienam”! Taču bailes, protams, ir veltīgas.

Namibija_007

Namibija_009

Namibija_008

Vakarā dodamies tuksnesī skatīties saulrietu. Tur mūs sagaida pārsteigums – puiši uzklājuši galdu ar dažādiem dzērieniem un uzkodām. Visi jau sen esam aizmirsuši par negulētās nakts nogurumu. Skats ir iespaidīgs. Dāmas steidz sevi iemūžināt uz saulrieta fona, mēs ar Diānu neatpaliekam – katru dienu jau tāds skaistums negadās!

Namibija_011

Namibija_010

Namibija_012

Laimīgi un gluži kā ieguvuši otro elpu, pa tumsu dodamies vakariņās. Kad pirmais oriksa antilopes steiks mūsu dzīvē nobaudīts, ejam gulēt un krāt spēkus nākamajai dienai.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.