Uz www.jekaba.lv

Persiešu skaistule Irāna – 8.daļa (noslēgums)

Zaiga Runce, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Pēc pusdienām, mazliet patērzējuši ar Kašanā iepazīto vācieti, ātri vien mukām tālāk no tūristu un viņu ķērāju bariem. Gājām apskatīt slavenos tiltus pār Zajanderudas upi. Nonākot pie upes, bijām pārsteigti, ka tajā nebija ne piles ūdens. Zeme tik izkaltusi, ka saplaisājusi. Mūsu draugi, kas Isfahanā bija tieši pirms gada novembrī, stāstīja, ka upe bijusi pat ļoti pilna ar ūdeni un visi vietējie uz to skatījušies kā uz brīnumu.

Irana_020

Irana_021

Kopumā apskatījām trīs no vienpadsmit tiltiem. Pirmajam neizteiksmīgākajam pagājām garām, un pa zaļu parciņu gājām gar upi līdz nākamajam – Hadžu tiltam.

Irana_022

17. gs. vidū būvētais Hadžu tilts ir 133 metrus garš un veidots no 23 arkām. Tilta centrā atrodas telpa, kura sākotnēji tika izmantota kā valdnieka atpūtas telpa. Tilts pilda arī dambja funkcijas. Slūžas, kas atrodas tilta zemākajā daļā, regulē ūdens līmeni Zajanderudas upē.

Šķērsojām Hadžu tiltu, lai paskatītos, kāda Isfahana izskatās ne-tūristiskā rakursā.

Irana_025

Jaunā Isfahana izskatās tāpat kā daudzas pilsētas Eiropā – modernas jaunbūves, veikali, kafejnīcas… Daudz remontdarbu uz ielām, daudz būvlaukumu. Šajā pilsētas daļā redzējām vairāk jauniešu. Sievietes bija daudz brīvāk, modernāk ģērbušās.

Irana_024

Ieraugot “Nutella Cafe”, nespējām paiet garām. Paņēmām katrs pa supersaldai Nutella kafijai.

Sāka jau krēslot, kad šķērsojām Sioseha tiltu. Patiesībā, nevis šķērsojām, bet pārgājām upi tam blakus. Upē vietējie bērni mēģināja aizdedzināt kūlu. Zem tilta pulcējās vietējie jaunieši. Ap tiltu saradās arvien vairāk cilvēku, jo visskaistāk tas izskatās tieši naktī, kad tiek izgaismots.

Irana_026

Irana_027

Irana_028

Līdz ar tumsas iestāšanos devāmies aptiekas meklējumos, jo bija gandrīz beigušās autiņbiksītes. Diezgan ilgi maldījāmies, jo saskārāmies ar vēl vienu Irānas īpatnību – viena preču veida veikalu kvartāliem. Mēs izgājām cauri trauku veikalu rajonam, mēbeļu veikalu rajonam, izmaldījāmies pa diezgan lielu laukumu, kam apkārt dienas gaismā darbojas tirgus, līdz beidzot atradām pavisam mazu aptieku. Šķita, ka tā vienīgā visā rajonā.

Tad taisnā ceļā devāmies uz viesnīcu, kur restorānā paēdām vakariņas. Tas daudz kur bija minēts kā populāra pusdienu un vakariņu vieta, bet visas reizes, kad tur ēdām, bijām vienīgie apmeklētāji. Paēdām paši, pabarojām kaķi un devāmies gulēt.

Irana_029

Piecēlāmies diezgan agri, bagātīgajās brokastīs bijām vienīgie. Kamēr ēdām, viesmīļi pieskatīja Albertu un bildējās kopā ar viņu.

Tā kā nākamajā naktī plānojām braukt ar autobusu pa tiešo uz lidostu, diezgan ilgu laiku vēl palikām viesnīcā. Edgars aizbrauca uz Kaves autoostu nopirkt biļetes, Alberts pagulēja. Viesnīcas restorānā palūdzām uzvārīt iepriekšējā vakarā nopirktos burkānus un kartupeļus, mazais bija ļoti priecīgs pēc pamošanās apēst kaut ko pazīstamu.

Pirms pusdienlaika izrakstījāmies no viesnīcas, somas atstājām recepcijā un gājām apskatīt vēl neapskatīto. Paklaiņojām vēlreiz pa Lielo tirgu, atklājām vairākus nelielus iekšpagalmus un interesantas, senas ēkas. Beigās vairs nesapratām, no kuras puses atnācām un uz kuru pusi labāk iet.

Irana_031

Irana_033

Irana_032

Tad klīdām pa Isfahanas ielām ar mērķi atrast lielāko un vienu no vecākajām mošejām Irānā – Džameja mošeju. Mošejā iespējams izsekot līdzi visai tās vēsturei, izstaigājot dažādās tās daļas. Ir vērts atvēlēt laiku un kārtīgi visu apskatīt, sākot no masīvām akmens kolonnām līdz sarežģītiem ornamentiem.

Irana_034

Irana_035

Vidū ir liels iekšpagalms ar mazgāšanās strūklaku, kas veidota, imitējot Kābu Mekā. Pagalma četrās pusēs dažādos gadsimtos celtas telpas.

Irana_036

Irana_037

Irana_039

Pēc mošejas apskates pastaigājām pa apkārt esošo tirgu, kur, iemēģinot kaulēšanās prasmes, nopirkām dažādas garšvielas, ieskaitot safrānu, kas tur maksāja krietni lētāk nekā Latvijā. Šajā tirgus daļā bija īpaši plaša čadru izvēle.

Irana_041

Irana_040

Lēnā garā pastaigājoties, mēģinājām atrast vietu, kur paēst, un atkal jau attapāmies siestas vidū. Beigās tomēr atradām vienu ātrās apkalpošanas restorānu, kur paspējām paēst tieši pirms darba laika beigām.

Kad izgājām no restorāna, jau sāka krēslot. Mums Isfahanā bija paredzēta vēl viena izklaide. Aizgājām līdz Sioseha tiltam, pie kura paņēmām taksi līdz gaisa trošu tramvajam. Pirmais no tiem gan izrādījās slēgts, tāpēc braucām uz otru. Tur nokļuvām jau tumsā. Apkārt gaisa trošu tramvajam pilns ar dažnedažādām atrakcijām. Mēs uzreiz meklējām kasi.

Braucot augšā ar gaisa trošu tramvaju, varējām vērot izgaismoto pilsētu no augšas. Sofe kalna augšā uz brīdi izkāpām, bet tikpat ātri sēdāmies atpakaļ, jo tur jau bija jūtami mīnusi.

Braucot lejā, ievērojām, ka diezgan daudzi kāpa augšā un lejā kājām. Droši vien tas būtu skaists kāpiens, jo takas visā to garumā izgaismotas.

Irana_042

Pie parka izejas sargu būdiņā apsildījāmies, kamēr izpalīdzīgie apsargi mums izsauca taksi. Uzzinājām, cik kuram bērnu, un pat fotogrāfijas aplūkojām. Taksists runāja tikai persiešu valodā, bet tas nebija šķērslis izvērst garu sarunu par to, cik sliktas automašīnas ir Irānā.

Pirms garā mājupceļa gribējām vēl iestiprināties, tāpēc, paņēmuši visas mantas no viesnīcas, gājām uz blakus esošo restorānu. Tur gan nācās diezgan ilgi gaidīt lielas starptautiskas tūristu grupas dēļ, bet ēdiens bija tā vērts. Arī interjers mazam bērnam ļoti saistošs, īpaši baseini ar zivīm.

Irana_044

Pēc vakariņām aši devāmies ķert taksi uz Kave autoostu, no kuras ar nakts autobusu braucām pa tiešo uz lidostu. Tur gandrīz trīs stundas pavadījām dažādās rindās, līdz tikām pasažieru zonā. Tikpat garas rindas bija arī Kijevas lidostā, kur gan, apsarga aicināti, visiem gājām garām. Mūsu ceļojums pa skaisto persiešu zemi beidzās ar burvīgu saullēktu caur lidmašīnas logu.

Irana_04503

Vēlies iepazīt kādu no Tuvo Austrumu valstīm? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.