Uz www.jekaba.lv

Persiešu skaistule Irāna – 7.daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Pa nakti Albertam bija sacēlusies temperatūra, taču ar zāļu palīdzību to mazinājām. No rīta šaubījāmies, vai ar slimu bērnu ir prāta darbs doties uz vairāk nekā 300 km attālo Isfahanu. Taču arguments, ka nav lielas starpības, vai sēdēt viesnīcā vai autobusā, pārliecināja mūs posties ceļam.

Izrakstoties no viesnīcas, uzdāvinājām vienmēr laipnajai un smaidīgajai recepcijas meitenei latviešu piparkūkas. Viņa bija ļoti priecīga un teica, ka mēs esot pirmie viesnīcas viesi no Latvijas.

Ar taksi aizbraucām līdz autoostai. Tur uzreiz cilvēks pretī ar jautājumiem: “Uz kurieni dodaties? Biļetes jau nopirktas? Ak, nav? Nu, tad sekojiet man!” Mūs izveda cauri ēkai, cauri iekšpagalmam, viens pagrieziens, vēl viens un ofisā iekšā. Mēs paši tiešām nebūt atraduši. Pēc tam gan secinājām, ka te pilns ar tādiem birojiem, katrai autobusu firmai savs.

Irana_001

Tā kā mums vēl bija nedaudz laika, izstaigājām autoostu. Pirmā un vienīgā vieta Irānā, kur redzējām bērna un mātes istabu. Tajā bija mīksts dīvāns un ar segu apklāta kušete. Te manījām vēl vienu Irānas īpatnību – ieradumu neplēst nost rūpnīcas uzlīmes un plēves. Tādēļ bieži vien mašīnās, restorānos un citās publiskās vietās tur redzami krēsli ar plēvēm. Citi mēģina plēves mūžu paildzināt, to vēl aptinot ar līmlenti. Vienam taksistam Jazdā auto paklājiņi bija noklāti ar avīzēm, lai tūristi tos nenolietotu.

Irana_002

Irana_003

Izbraucām precīzi pēc grafika – plkst. 13.00. Kad kādu brīdi jau bijām braukuši, sākām domāt, dos vai nedos. Laikam šoreiz nedos. Ā, nē, iedeva gan! Paciņu ar saldumiem, kas sastāvēja no saldas biskvīta kūciņas, vafeles, salmiņiem un apelsīnu sulas dzēriena.

Sēdējām pirmajā rindā, tāpēc lieliski redzējām šoferi un skatu pa priekšējo autobusa logu. Šoferis dzēra tēju no termosa un labprāt uzcienāja arī tuvumā sēdošos. Visu ceļu viņam blakus atradās kāds, ar ko patērzēt. Ja nu gadījumā neviena blakus nebija, varēja runāt pa telefonu. Pieturvietās autobusu šoferi regulāri uzpildīja savus termosus ar karstu ūdeni no lieliem patvāriem.

Irana_004

Pusi ceļa Alberts nogulēja, vēl daļu koķetēja ar aizmugurē sēdošo meiteni, pārējo laiku skatījās ārā pa logu. Pa ceļam augstākā vieta bija 2200 m.v.j.l. Gaisa temperatūra bija nokritusies līdz +4 °C.

Irana_005

Brauciens ilga piecas stundas, Isfahanā iebraucām jau pa tumsu. Salīdzinot ar silto Jazdu, tur jau bija krietni vēsāks vakars, tikai +10°C. Savilkām mugurā visu, ko ātrumā varējām atrast mugursomās, un gājām taksistu virzienā.

Taksists ieteica netālu esošu viesnīcu – diezgan lēta (EUR 30 par nakti), ar Eiropas tualeti, bezvadu interneta tīklu. Tur arī palikām pa nakti. Mēs gan laikam bijām jau pārāk pieraduši pie Irānas tradicionālajām viesnīcām vai arī vienkārši bijām sākuši izlept – viesnīcā atradām visādus trūkumus, piemēram, nebija tualetes papīra un ziepju.

***

Pēc brokastīm, kas bija diezgan skopas (maize, sviests, siers, ievārījums un vārītas olas), izdomājām, ka savu pēdējo nakti Irānā pavadīsim citā viesnīcā.

Ārā bija diezgan vējains un vēss. Alberts ratos ātri vien aizmiga, mēs gājām meklēt citu naktsmītni. Viena tradicionālā viesnīca bija pilna, nolēmām palikt otrajā, kas atradās tirgū. Par nakti samaksājām uz pusi vairāk nekā iepriekšējā naktī, bet vieta bija skaista un patīkama.

Irana_007

Irana_008

Viesnīca atradās Bazare Bozorga jeb Lielā tirgus pašā sākumā, tāpēc Isfahanas iepazīšanu sākām tieši ar šo tirgu. Tas ir viens no senākajiem visā Irānā, celts 11. gs., bet lielākā daļa pasāžu, kas mūsdienās redzamas, piebūvētas vēlāk. Tirgus velvētajos labirintos var viegli pazust, īpaši, kad acis pieķeras pie izliktajām precēm, sākot ar audumiem un apģērbiem un beidzot ar garšvielām un paklājiem.

Irana_010

Irana_009

Irana_011

Gandrīz blakus viesnīcai atrodas Hakima mošeja, kura tobrīd tika remontēta, tādēļ mēs tur bijām vienīgie apmeklētāji. Plaši atvērtie vārti aicināt aicināja ienākt. Liels laukums vidū, krāsainas flīžu mozaīkas, bet interesantākie mums šķita saules pulksteņi uz jumta.

Irana_012

Irana_013

Pēc tirgus izpētes samainījām vēl mazliet naudas un gājām uz Nagši Džahāna laukumu, kas ir viens no lielākajiem laukumiem pasaulē. Izmēri, protams, iespaidīgi, bet baseini un apstādījumu to vizuāli nedaudz samazina. Visapkārt laukumam izvietoti suvenīru veikaliņi, pa laukumu var izbraukāties ar zirgu pajūgiem, bet siltā laikā vietējie ieturot piknikus turpat zālītē.

Irana_014

Irana_015

Vienā no Nagši Džahāna laukuma malām atrodas Ali Gapu pils, kuru arī apmeklējām. Tā ir ļoti skaista, grezna ēka sešos stāvos ar lielu terasi trešajā stāvā. Terases vidū baseins, tas esot pildīts ar kalnu ūdeni, pumpējot to ar vienkāršiem pumpjiem. No terases var pārredzēt visu Nagši Džahāna laukumu, daļu pilsētas un kalnus tālumā.

Irana_016

Sienas un griesti apgleznoti ar smalkiem ornamentiem, izmantojot dabīgas krāsas. Taču visiespaidīgākā telpa pilī mums šķita mūzikas zāle, kuras sienās un griestos labākai akustikai izgrieztas nišas seno mūzikas instrumentu formās.

Irana_018

Irana_017

Irana_019

Kamēr staigājām pa pili, iepazināmies ar vietējo puisi, kurš mums izstāstīja daudz kā interesanta. Viņš regulāri ejot uz pili, lai iepazītos ar tūristiem. Taču viņš neesot gids, bet gan inženieris. Viņa sieva, ķīmiķe pēc profesijas, arī brīvajā laikā iepazīstoties ar tūristiem. Viņš bija sajūsmā, ka ceļojām kopā ar bērnu, jo tas norādot, ka Irāna ir ļoti droša valsts, pretēji tam, ko daudzi par Irānu domā.

Pēc pils apskates Alberts pamodās, tāpēc lūdzām jaunajam draugam mums ieteikt kādu kafejnīcu, kur paēst pusdienas. Visi kopā paēdām “Partikan” viesnīcas restorānā. Neatceros, ko ēdām, bet viss bija garšīgs. Samaksājām arī par “gidu”. Mums šķita mazliet dīvaini, ka viņš pat netaisījās par sevi maksāt.

Vēlies iepazīt kādu no Tuvo Austrumu valstīm? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.