Uz www.jekaba.lv

Persiešu skaistule Irāna – 4.daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Iebraucot Kašanā, šoferis apstājās pie lielas, vēl nepabeigtas mošejas un jautāja, vai vēlamies ieiet iekšā. Kāda runa, protams, ka gribam!

Uz apkārtējo smilšu krāsas ēku fona mošeja mirdzēja un vizuļoja savā greznībā. Bagātīgas mozaīkas, krāsainas vitrāžas koka logos, daudz spoguļu, kas šķita spīdam kā dārgakmeņi. Kā vēstīja uzraksts uz kastes pie ieejas, viens no ceļiem pie Dieva, ir čadra. Tas ar domu, ka sievietes mošejā drīkst ieiet tikai čadrā. Es tiku pie rakstainas čadras, kas visu laiku šļuka nost no galvas.

Irana_002

Irana_003

Pie ieejas, protams, jānovelk apavi. Sievietēm un vīriešiem atsevišķas lūgšanu telpas. Ieejas koridors viss metāliskā spožumā, iekšā, šķiet, nebija lielas vizuālas atšķirības starp vīriešu un sieviešu daļām. Dažādu krāsu spoguļu mozaīkas, greznas lustras, paklāji. Ieejot iekšā, uzreiz biju sieviešu uzmanības centrā, gandrīz katra gribēja apskatīt dusošo mazuli slingā.

Pa gabalu mošeja spoža un grezna, bet palūkojoties tuvāk – plastmasa logi, kas nokrāsoti, lai izskatās pēc koka, mozaīkas salīmētas diezgan šķībi…

Irana_004

Irana_005

Uzzinot par mūsu nākamās dienas plāniem doties uz Jazdu, šoferis ieteica vilciena biļetes iegādāties iepriekš. Piekritām un viņš mūs aizveda uz staciju. Tur gan pavadījām krietnu brīdi, līdz varējām iegādāties biļetes, uzkārās sistēma, datoru nācās pārstartēt vairākas reizes. Tikmēr visi stacijā esošie apbrīnoja Albertu, īpaši kasieris, kuram mazais šķita “tik balts”.

Sarunājuši, ka nākamajā rītā šoferis mūs aizvedīs uz staciju, devāmies uz viesnīcu, kur nedaudz atvilkām elpu, un tad gājām pusdienu meklējumos. To gan mēs izdarījām nelaikā, tieši siestas brīdī. Taču vismaz uzēdām ļoti gardu augļu saldējumu.

Irana_006

Cerot ieraudzīt kādu ēstuvi, kas tomēr varētu būt vaļā, klīdām pa Kašanas ielām, līdz mūsu uzmanību piesaistīja melni sarkaniem karogiem rotāta iela. Neko nenojauzdami, gājām turp.

Irana_007

Netīšām bijām nonākuši pie mošejas. Vai nu tas par godu drīzajiem Arbaīna svētkiem vai kam citam, bet visi mošejas apmeklētāji un garāmgājēji tika pie maltītes. Mums ātri vien rokās ielika zupas pilnus šķīvjus. Tā šķita līdzīga skābeņu zupai, tikai ar pupiņām un makaroniem.

Apsēdāmies mošejas priekšā. Kamēr gardu muti ēdām zupu, mums atnesa arī ļoti saldu tēju un bulciņas. Blakus sēdēja tantiņa, kas ļoti gribēja ar mums parunāties. Tikai viena problēma – viņa runāja tikai persiešu valodā. Mēs tik mājām ar galvu un kaut ko iestarpinājām latviski.

Tikmēr mošejā esošie irāņi jau bija uzzinājuši par mums un nāca skatīties. Nu ne jau uz mums, bet uz Albertu. Visiem, protams, gribējās kopā ar viņu foto.

Irana_009

Pateicoties mazulim, varējām izstaigāt visu mošeju, arī to daļu, kas noslēpta aiz aizkariem. Tur vietējie mielojās, sasēduši uz grīdas.

Visi priecīgi – mēs paēduši, tantiņa izrunājusies, pārējie sabildējušies ar Albertu. Uz atvadām vēl tikām pie pāris āboliem.

Saule jau bija norietējusi, kad atkal devāmies viesnīcas virzienā. Tumšajās Kašanas ielās manījām latvisku noskaņu gaismas stabus, romantiski noskaņotu maiznieku un vakarkleitu salonus, pirkumus no kuriem noteikti var vilkt tikai mājās.

Irana_012

Irana_011

Vēlies iepazīt kādu no Tuvo Austrumu valstīm? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.