Uz www.jekaba.lv

Persiešu skaistule Irāna – 3.daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Otrās dienas rītā beidzot visi kārtīgi un garšīgi paēdām. Brokastīs cepti kartupeļi, tradicionālā maize, siers, svaigi tomāti, gurķi, dažādi ievārījumi. Iepriekšējā vakarā bijām izpētījuši viesnīcas bukletu ar ekskursiju piedāvājumiem un šajā dienā nolēmām doties vienā no tām. Vispār jau “ekskursija” ir skaļi teikts – viesnīcai ir sadarbība ar vairākiem vietējiem censoņiem, kam pieder automašīnas un kas gatavi izvadāt tūristus pa konkrētiem maršrutiem. Mūsu šoferis angliski runāja ļoti maz.

Sarunājām ar viesnīcas darbinieku, ka būsim gatavi pēc stundas. Gatavi bijām ātrāk, tāpēc nolēmām pagaršot kafiju pretējā ielas pusē, antikvariātā. Kafijas krūze ir mūsu rīta rituāls, tāpēc nespējām pretoties kārdinājumam nogaršot “īstu kafiju”, ko solīja uzraksts ārpusē. Vienu uz diviem izdzērām un tā pat bija diezgan dzerama, taču no savas kafijas atkarības uz nedēļu tomēr atteicāmies un pievērsāmies melnajai tējai, ko Irānā dzer ļoti daudz.

Irana_002

Pēc kafijas pauzes sēdāmies pelēkajā auto un drāzāmies pa pilsētas ielām tuksneša virzienā. Pirmais apskates objekts šajā tūrē bija Nušabadas pazemes pilsēta. Tā varētu būt vismaz 1500 gadu veca, būvēta četros stāvos. Tuneļi pazemē esot vismaz četrus kilometrus gari, izpētīts gan ir tikai viens un interesanti gida pavadībā var apskatīt tikai aptuveni 400 metru. Pazemes pilsēta, kas atklāta salīdzinoši ļoti nesen – pirms 15 gadiem, izmantota patvērumam no iebrucējiem.

Sienās izcirstās nišas kalpoja kā vietas gulēšanai. Tuneļi ir diezgan plaši un augsti, mierīgi varējām iziet cauri, nedomājot, vai neatsitīsim galvu.

Irana_003

Gide ar diezgan stipru akcentu stāstīja, kāds nolūks varētu būt bijis katrai nišai un caurumam šajos tuneļos – antīkais ledusskapis, aka, ventilācijas šahta, atejas bedre… Viss tik labi saglabājies un tik pārdomāts, ka tur nepieciešamības gadījumā varētu dzīvot arī tagad.

Irana_004

Beigās mūs pieveda pie cauruma, kurā uz leju veda kāpnes – tik tālu, ka galu nemaz nevarēja saredzēt. Tur iet nevarēja, tā ir neizpētītā daļa.

Irana_005

Izeja no pazemes pilsētas ir ēkai otrā pusē. Kad nonācām pie ieejas, nekur nemanījām mūsu šoferi. Kamēr domājām, kur lai dodas to meklēt, viņš iznāca no pazemes pilsētas ieejas.

Tālāk braucām Maranjab tuksnesi lūkoties. Ceļš pēc skata bija gluds, bet kratīja diezgan pamatīgi. Gaiss tuksnesī bija tik sauss, ka šķita, ka vispār nav, ko elpot, ļoti gribējās samitrināt degunu.

Irana_006

Kad nogriezāmies uz ceļa, kas veda tieši tuksnesī, mūs apstādināja apsargi. Iepriekš bijām samaksājuši par iebraukšanu Kavira nacionālajā parkā, šeit pārbaudīja čeku un gribēja redzēt mūsu dokumentus. Tas gan viņiem neizdevās, jo pases bija jāatstāj viesnīcas administrācijā līdz izrakstīšanās brīdim. Pasu kopiju mums nebija.

Pusceļā mūs uzveda nelielā uzkalnā, no kura pavērās lielisks skats uz ieleju un blakus esošo klinti, pa kuras lēzenāko nogāzi braukā džipi. Uz ceļa ik pa brīdim mums pabrauca garām pa kādai sāli vedošai kravas automašīnai.

Irana_008

Irana_007

Braucām dziļāk tuksnesī, līdz nokļuvām pēc mūsu priekšstatiem īstajā tuksnesī – pie milzīgām kāpām. Šoferis apstājās pie kamieļu dzirdinātavas, apsēdās uz baseina malas un iegrima dziļās domās. Mēs tikmēr devāmies smilšu jūras izpētē. Alberts pa ceļam bija aizmidzis – žēl, viņš būtu sajūsmā par tik lielu smilšu kasti. Nekas, tētis izskraidījās un izdauzījās bērna vietā.

Irana_011

Irana_010

Pēdējais mums zināmais punkts šajā tūrē bija sāls ezers. Braucām un braucām, līdz aizbraucām līdz ceļa galam. Bijām nokļuvuši sāls ezera pašā malā. Savā prātā sāls ezeru biju iztēlojusies nedaudz baltāku, bet, iespējams, ka, paejot tālāk, dziļāk ezerā, būtu arī vairāk sāls. Izskatījās pēc liela dubļaina lauka ar aizsalušām peļķēm. Ejot pa sāli, tas arī krakšķēja kā ledus un gurkstēja kā sniegs, bet pataustot šķita ciets kā krams.

Irana_012

Irana_013

Irana_014

Pirms pametām tuksnesi, apstājāmies pie senas tuksneša pilsētas, tā vismaz bija rakstīts uz liela plakāta ceļa malā. Realitātē tā bija viena smilšu māja ar diviem viegli smakojošiem kamieļiem blakus un mūra siena tālumā. Edgars par nelielu samaksu apmeta mazu līkumu izgreznotā kamieļa mugurā. Es tikai nobildējos tam blakus, mēģinot saprast, vai tik kamielis tūlīt neizdomās man uzspļaut. Mūsu šoferis gan mierināja, ka nekas tāds nedraudot.

Irana_015

Irana_016

Vēlies iepazīt kādu no Tuvo Austrumu valstīm? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.