Uz www.jekaba.lv

Persiešu skaistule Irāna – 1.daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Kad mūsu iecienītajā aviokompāniju akciju mājas lapā  ieraudzījām izdevīgu piedāvājumu lidojumam no Rīgas uz Teherānu, vienu dienu pavadījām domājot, vai pirkt biļetes vai tomēr ne. Ja pavisam nesen tur nebūtu bijuši vairāki mūsu draugi, iespējams, mēs domātu ilgāk. Taču draugi ar saviem stāstiem un fotogrāfijām mūs bija iedvesmojuši un acu priekšā uzbūruši austrumu pasaku cienīgus skatus.

Daudzi domāja, ka mēs jokojam vai vienkārši esam sajukuši prātā, jo kā gan ar tik mazu bērnu (Albertam ceļojuma sākumā bija tikko apritējis viens gads) var braukt uz tādu valsti? Vai tad tur nav karš? Teroristi? Tur taču tie trakie musulmaņi! Taču patiesībā tūristiem Irāna ir viena no drošākajām valstīm pasaulē.

Laika taupīšanas nolūkā vīzas nokārtojām vēl pirms brauciena caur Irānas vēstniecību Stokholmā, bet to iespējams izdarīt arī Teherānas lidostā (lasīti stāsti, ka šis process aizņēmis vairākas stundas). Pirms došanās uz pastu, lai uz vēstniecību nosūtītu savas pases, aizpildījām vīzas pieteikuma anketas, nopirkām apdrošināšanu un nofotografējāmies. Foto salona darbiniece bija ļoti izbrīnīta, kāpēc es uz galvas lieku lakatu, ja vajadzīgs pases tipa foto. To darīju pieredzējušu ceļotāju ieteikumu vadīta, jo tas atvieglojot vīzas iegūšanu.

Kā ierasts, ceļā devāmies tikai ar rokas bagāžu. Šajā reizē bija īpaši jāpiedomā, ko ņemt līdzi, jo Irānā ir noteikti ģērbšanās likumi. Sievietēm jābūt nosegtai galvai un matiem, rokām un kājām līdz potītēm. Vīrieši nedrīkst nēsāt šortus un pārāk apspīlētus, atsedzošus krekliņus. Ievērojām, ka gados jaunākas irānietes pārsvarā valkā džinsus vai legingus un tunikas, bet redzējām arī gana daudz sieviešu čadrās, īpaši Kašanā.

Irana_002

Pirmajai naktij Teherānā bijām domājuši rezervēt viesnīcu, bet tas mums īsti nesanāca. Starptautiskajos viesnīcu rezervēšanas interneta portālos bija atrodamas vien viesnīcas par cenām, ko negrasījāmies maksāt – virs 100 EUR par nakti. Irāņu mājas lapās atrastās viesnīcas rezervācijas apstiprināšanai pieprasīja tūlītēju samaksu, bet to veikt varēja tikai no Irānas. Citu viesnīcu darbinieki vienkārši neatbildēja uz e-pastiem.

***

Teherānā nolaidāmies ap pustrijiem naktī. Pirmais pārsteigums bija nestandarta laika josla – atšķirība ar Latvijas laiku ir pusotra stunda. Pie pasu kontroles bija milzīga rinda. Kamēr to izstāvējām, mazulis jau bija pagalam neapmierināts. Bet nav ļaunuma bez labuma – tādēļ vismaz mūs neaizkavēja ar jautājumiem tik ilgi kā pārējos ieceļotājus pirms mums.

Teherānas lidostā samainījām nelielu naudas summu un acumirklī kļuvām par miljonāriem – par 200 eiro saņēmām gandrīz 8 miljonus riālu.

Irana_003

Lidostā nopirkām arī vietējo mobilā tālruņa SIM karti. Pagāja vismaz pusstunda, kamēr atbildīgais puisis būdiņā tika ar to galā. Tur saskārāmies ar nākamo Irānas īpatnību – cenas tiek teiktas vecajā naudas vienībā, tomanos, kas ir desmit reizes mazāka. Turklāt irāņi nesaka, piemēram, 10 000, bet tikai 10. Pašiem jāsaprot, ka reālā cena ir nevis 10, bet gan 100 000 riālu.

Tā kā puse nakts jau bija pagājusi, sapratām, ka nav jēgas braukt un meklēt viesnīcu Teherānā, tāpēc lūdzām taksistam mūs aizvest uz autoostu, no kuras var aizbraukt uz Kašanu.

Autoosta vēl bija slēgta, tāpēc sarunājām ar kādu taksistu, ka tas aizvedīs mūs līdz Kumai, kas ir pusceļā starp Teherānas un Kašanu. Bez mums mašīnā bija vēl kāds jauns vīrietis un pavecāka dāma, kas sēdēja aizmugurē. Sākumā Edgaram likās, ka sieviete no viņa baidās vai kaunas, jo, sēžot mazajā auto, abi regulāri saskārās. Tad mēģinājām atcerēties mums zināmos islāma likumus, piemēram, ka svešs vīrietis nedrīkst pieskarties sievietei. Galu galā, bijām taču ceļā uz reliģiozāko pilsētu visā Irānā… Un tad sieviete aizmiga viņam uz pleca.

Kumā šoferis pagaidīja un iesēdināja mūs autobusā uz Kašanu. Autobusi Irānā ir ļoti ērti, vienā rindā ir nevis četras sēdvietas, kā pierasts Latvijā, bet gan trīs. Ļoti daudz vietas kājām, sēdeklī var atlaisties un justies kā gultā. Tā kā daudzi autobusi Irānā kursē tieši naktīs un attālumi ir lieli, tad pasažieri tajos var mierīgi izgulēties.

Irana_004

Kamēr snaudu, man no galvas bija nošļucis lakats, par ko man uzreiz aizrādīja blakus sēdošā sieviete. Pa autobusa logu redzējām brīnumskaistu saullēktu un pavisam drīz bijām klāt Kašanā.

 

Vēlies iepazīt kādu no Tuvo Austrumu valstīm? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.