Uz www.jekaba.lv

Omāna – Persijas līča noslēpumainā pērle: 7. daļa

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Ir skumji pamest šo viesmīlīgo un apburošo valsti. Apzinos, ka ceļojums nav beidzies, jo mēs vēl dosimies uz Dubaju, bet man ir sajūta, ka tur būs cits stāsts un cita “garša”.

Ceļš ir garš un vienmuļš, bet gadās arī kas interesants. Sohāra ir ostas pilsēta, kas savulaik bijusi ļoti nozīmīga. Mūsdienās tās nozīmību mēģina restaurēt, ceļot lielu tirdzniecības ostu. Pilsēta ir īpaša ar rosīgu zivju tirgu. Vēroju, kā zvejnieki izkāpj krastā, atnes svaigas zivis un izliek izsolē, uz kuru sabraukuši zivju iepircēji no restorāniem. Uz podesta sēž divi kungi gados, vienam rokās pierakstu klade, otram – garš koks, ar kura palīdzību zivis tiek bīdītas pa labi un pa kreisi, līdz nonāk laimīgā vairāksolītāja priekšā. Vienreizēji.

Omana_38

Iebraucot Arābu Apvienotajos Emirātos, manu atšķirības gan vietējo apģērbā, gan vaibstos. Omāniešiem, manuprāt, ir patīkamāki vaibsti, līganāki un formīgāki, turpretī dubajiešiem tie ir daudz robustāki un “arābiskāki”.

***

Lai pārslēgtu domāšana uz citu – pilsētas – režīmu, pieceļos līdz ar sauli un dodos uz baseinu. Interesanti, esot 2 miljonu pilsētā, kas ir tūristu iecienīts galamērķis, pulksten sešos esmu vienīgā un varu izbaudīt klusumu un ūdeni pilnīgi viena.

Šodien esmu tūrists. Izbaudu privilēģiju sēdēt autobusā un aplūkot pilsētas veco daļu no otrā stāva augstumiem. Par visu ir padomāts – katram austiņās stāsta par Dubajas ēkām, ļoti uzsverot iepirkšanās centrus un citas komerciālās ēkas. Iesākumā tas netraucē, tomēr ar laiku komercija kļūst, manuprāt, pārāk uzmācīga, un ir vēlme neko nedzirdēt, vienkārši skatīties uz ēkām un baudīt vēju, kas rodas no ātruma.

Dubaja

***

Šajā pilsētā pavadu vēl vairākas dienas, bet iespaids nemainās. Vēl pirms nepilniem 50 gadiem šeit ir bijis tuksnesis, ko ļoti labi joprojām var redzēt, uzbraucot pasaules augstākajā ēkā, kas ir 828 metrus augsta. Skatoties uz šo mākslīgi radīto pasauli no augšas, redzami vairāki vēl neapgūti zemes gabali, sausi un smilšaini. Tāda ir bijusi vecā Dubaja, par ko šobrīd vairs nekas neatgādina. Tās vietā tagad ir tuksnesī radīts slēpošanas kūrorts, bet nākotnē, iespējams, būs pludmale ar kondicionētu gaisu.

Dubaja

Dubaja

Tomēr Dubaju ir vērts redzēt un piedzīvot. Domājams, arī naudu tērēt te ir forši, turklāt to var iztērēt pavisam ātri. Tā ir pilsēta, kurā notiek pasaules mēroga lietas, kur vietējie ir vien 20% no visiem iedzīvotājiem. Pilsēta, kur satiekas visas nācijas un kur melnais zelts iet roku rokā ar dzelteno. Labi, ka cilvēki nav mākslīgi, bet vai tie ir patiesi, tas jau cits stāsts. Ir interesants jebkurš piedzīvojums un jebkurš ceļojums ir lielisks piedzīvojums!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.