Uz www.jekaba.lv

Omāna – Persijas līča noslēpumainā pērle: 2. daļa

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Ir agrs rīts. Diena šeit allaž sākas agri no rīta. Saule lec pussešos, bet jau pirms saullēkta notiek pirmā dienas lūgšana. Musulmaņi lūdzas piecas reizes dienā – pirmā lūgšana ir par jaunu dienu un par sauli; otrā par fizisko ķermeni, kas jāpabaro gan ar ēdienu, gan kustību; trešā ir par prātu, ko barojam ar grāmatām un komunikāciju; ceturtā par dvēseli, kas mums visiem ir vislielākā dāvana un kam nepieciešama pavisam īpaša kopšana; piektā par nodzīvoto dienu un visu, kas dāvāts.

Omana_16

Omana_15

Piektdiena Omānā ir vissvētākā no nedēļas dienām un tādēļ brīvdiena. Un vēl tā ir tirgus diena. Nizvā ir īpašs tirgus, kur brauc tirgotāji no visas Omānas. Tajā var nopirkt visu iespējamo un arī gandrīz neiespējamo- kazas, govis, mēbeles, svaigus augļus, halvu, zeltu, sudrabu, varu un pat ieročus. Katrs tirgotājs piedāvā, ko uzskata par labu esam, tajā skaitā arī vecas mēbeles un lietotus persiešu paklājus.

Omana_13

Omana_11

Bet stāsts nemaz nav par tirgošanos, tas ir par sarunām un satikšanos, stāstiem par ikdienu un kopā būšanu. Vēl jo eksotiskāku šo rosību padara fakts, ka tirgojas tikai vīrieši (šur tur gan var manīt arī pa kādai beduīnu sievietei). Viss tirgus mudž no vīriešiem baltos halātos, un nav ne miņas no netīrības vai sliktām smakām. Ir sajūta, ka šeit laiks ir iesaldēts – cilvēki izskatās tieši tapāt un dara tieši tās pašas lietas, ko darīja pirms daudziem gadu simtiem. Vienīgais, kas nodod laikmetu, ir standarta suvenīri un uzraksts ILLY pie kādas kafejnīcas ārdurvīm.

Omana_12

Omana_14

Jau ap vienpadsmitiem ir jūtams, kā rosība pamazām sāk pieklust. Dienas vidū karstuma dēļ ir jāatpūšas, lai vakarā atkal varētu satikties un ieturēt kopīgu maltīti. Omānieši uzskata, ka ēdiens ir svētība un baudīt to savās mājās kopā ar savu ģimeni ir vēl lielāka svētība.

Omana_18

Omana_19

Mans ceļš tālāk ved kalnos. Saules kalns Jebel Shams tiek dēvēts arī par Omānas lielo kanjonu. Pa ceļam piestāju vecā ciemā Al Hambra. Tā kā ir piektdiena, pusdienlaikā notiek nedēļas īpašā lūgšana, kas ilgst vienu stundu. Pretimnākošie cilvēku pūļi, kas atgriežas no lūgšanas, vēlreiz pierāda, cik stipra ir omāniešu ticība un cik senas šeit ir reliģiskās tradīcijas. To visu pavada absolūts miers. Galu galā arī sveiciens “As-salamu alaykum” tiešajā tulkojumā no arābu valodas nozīmē: “Lai miers ir ar tevi!”

Omana_17

Braucot arvien augstāk, pieaug kalnu varenība. Pēkšņi temperatūra nokrīt no +36 līdz +25 grādiem pēc Celsija, un saule sāk pamazām slēpties aiz lielajām kalnu grēdām. Šeit tām ir īpaša krāsa, tā mainās un iekrāsojas gan violetas, gan oranžas un zaļas nianses. Aiz katra līkuma paveras jauns reljefs, faktūra vai tonis. Un visbeidzot parādās arī pats kanjons – dziļš, masīvs un ļoti spēcīgs. Tieši tādu iespaidu tas atstāj uz mani – pārliecinoši vīrišķīgu.

Omana_20

Omāna mani nebeidz sajūsmināt. Tik plaša daudzveidība gan florā, gan faunā, arī cilvēkos, kuri šķietami dzīvo vēl daudzus gadsimtus senā pagātnē, bet ar mūsdienu ērtībām un cenzētu informācijas telpu. Modernās iekārtas, šķiet, ir vienīgās, kas mani savieno ar realitāti, citādi man rastos aizdomas, ka esmu nokļuvusi tūkstoš un vienas nakts pasakā.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.