Uz www.jekaba.lv

Omāna – Persijas līča noslēpumainā pērle: 1. daļa

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
4 min. lasāmviela

Maskata. Ir nakts. Izkāpjot no lidmašīnas, mani pārņem klusums un tveice. +27 grādi nakts vidū šķiet ļoti patīkami. Manī ir mazs satraukums.

Omana_08

Lidostas drošības kontrolē šēž vīri baltos haltātos, galvā visiem izšūtas cepures, un atmosfēra vīzu zonā ir pārsteidzoši mierīga. Ir interesenti vērot šos vīriešus darbībā. Man šķiet, šī patika ir abpusēja – viņiem arī ir patīkami vērot atbraucējus, īpaši sievietes. Atvērti smaidi un skatieni, un silts prieks. Jau pusstunda šajā valstī liek saprast, ka esam drošībā un žilbinošā tīrībā.

Ļoti īsa miega pauze. Ir septiņi no rīta, bet šķiet, ka saule sen jau kā uzlēkusi. Karstums ir spēcīgs, un lakati lieti noderēs ne tikai, lai piesegtu ķermeni iekļūšanai Lielajā mošejā, bet arī lai pasargātu ādu no spēcīgās saules. Musulmaņiem ir ļoti stingri likumi par to, vai un kā sieviete drīkst ieiet mošejā. Lai gan Omāna ir demokrātiska gan reliģiskajos, gan sadzīves uzskatos, sieviete mošejā drīkst ieiet tikai tad, ja tai ir apsegti mati un nosegtas visas locītavas – pleci, elkoņi, delnas, ceļgali un potītes. Tās tiek uzskatītas par izteikti skaistām vietām sievietes ķermenī, jo parāda formas smalkumu un figūras aprises.

Pēc rūpīgas drošības kontroles pie Lielās mošejas ieejas, nokļūstu paradīzes dārzā. Lai arī mošeja ir jauna un tapusi pēc šī brīža sultāna Qaboos pasūtījuma, atmosfēra iekšā ir senatnīga. Es domāju, ka tas cieši saistīts ar reliģiskajām tradīcijām, kas te ir nemainīgi spēcīgas. Šī mošeja liek staigāt ar viegli pavērtu muti – ne jau tāpat vien tā tiek dēvēta par islāma arhitektūras šedevru. Tās iekšpagalmā zied magnolijas, gaismas un ēnas spēlējas pa arābu arku gaiteņiem, katrā nišā ir uzgleznoti islāma ornamenti, ko papildina zelts, kokgrebumi, marmors un žilbinošs miers.

Omana_04

Omana_03

Omana_02

Omana_05

Mošejās tradicionāli lūgties iet tikai vīrieši, jo sievietēm tam nebija laika – viņām bija jābūt mājās, jāgatavo ēst, jāauklē bērni un jārūpējas par citām ikdienišķām mājas lietām. Lai arī mūsdienās omānietes ir izglītotas un strādā labi atalgotus darbus, tradicionālie pieņēmumi tik ātri nemainās.

Lielajā sultāna mošejā ir arī lūgšanu telpa sievietēm, tomēr tā šķiet salīdzinoši niecīga un pieticīga – ja vīriešu pusē vienlaicīgi lūgties var 6500 vīriešu, tad sieviešu pusē vieta ir tikai 750 lūdzējām. Vīriešu lūgšanu telpā ir 21 tonnu smags persiešu paklājs, kas ir viengabalains un sastāv no 1,7 miljardiem vilnas diegu. Tur ir arī 35 Swaroski kristālu lustras, kas speciāli izgatavotas Austrijā, lielākā no tām sver 8 tonnas un tās diametrs ir 14 metri. Pretstatā sieviešu lūgšanu zāle ir pieticīga un pavisam askētiska. Vienīgais, kas šīs abas telpas vieno, ir 14 karātu zelta pulkstenis.

Omana_06

Omānieši ir ļoti viesmīlīgi. Mošejā visi apmeklētāji tiek laipni aicināti nobaudīt dateles un vieglu kafiju ar kardamonu. Mielastu pasniedz vietējās sievietes, kuras veic brīvprātīgo darbu. Man tā ir vienreizēja iespēja uzzināt par vietējo sieviešu dzīves uztveri. Izrādās, šīs sievietes ir pateicīgas un priecīgas par savu likteni. Pret saviem vīriem tās izturas ar cieņu un lielu bijību – katrai sievai vīrs ir sultāns un katra sieva savam vīram ir dieviete. Sievietes šeit tiek uztvertas kā ļoti garīgas būtnes, jo tikai sieviete ir spējīga radīt dzīvību un kultivēt mīlestību.

Mūsdienās omānietes vidēji dzemdē sešus bērnus un turpina strādāt, algojot kalpones un aukles (pārsvarā iebraucējas no Indijas vai Filipīnām). Agrāk sievietes dzemdēja vidēji 12 bērnus. Musulmaņiem aborts ir liels grēks, jo bērni ir svētība no Allaha, pat bērns, kas piedzimis ar fiziskām nepilnībām, tiek uztverts kā svētība un mācība dvēseles attīstībai.

Skaisti, manuprāt, ir arī tas, ka sievietes ķermeņa patiesās aprises šeit ir cienīgs redzēt tikai vīrs un tuvākie ģimenes locekļi. Jautājot par apģērba krāsas izvēli un rotām, atbilde ir pavisam vienkārša – mūsdienās krāsai neesot nekādas nozīmes, svarīgākais ir vienkāršība, jo izrādīties ar apģērba palīdzību ir pretrunā ar sievietes garīgo būtību. Toties zelts un sudrabs šeit ir mīlēti un ļoti cienīti. Vīriešiem šie dārgumi ir liegti, zeltu nēsā tikai sievietes, taču iegādāties un dāvināt to drīkst tikai vīrieši.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.