Uz www.jekaba.lv

Nepālas maģija: 7. diena – Skrējiens lejup

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Pulkstenis rāda piecus, skan modinātājs, un tad katrs klusumā pošas, lai paspētu uz saullēktu. Sniegotās virsotnes, rīta saules gaismas apspīdētās, mirdz kā zelts un gaisma mainās ik minūti. Atliek vien vērot un mēģināt noķert mirkli fotogrāfijās. Bet liktenis izspēlējis kārtējo joku – man ir izlādējies telefons un pati neko iemūžināt nevaru, atliek vien pozēt ceļabiedru bildēs.

Uz rīta fotografēšanos pulcējas visi vakardien sastaptie kāpēji. Mūs vieno kopīgais ceļš augšup un šis īsais, bet neaizmirstams mirklis, kad pienācis laiks saņemt dāvanas, ko sniedz pasaulē īpašākie kalni – Himalaji. Iekšējs prieks manī savijas ar patīkamu mieru.

Nepala_001

Vakar, kāpjot augšā, miglas, lietus un dullas galvas iespaidā ainava šķita pavisam citādāka. Šorīt mūs pavada saule un tālumā ir redzamas sniegotās kalnu kores, kas mazliet žilbina acis.

Nepala_004

Seko skrējiens lejā – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Skrienam, apsēžamies, padzeramies. Skrienam, papusdienojam, tad skrienam jau mazliet lēnāk. Vietām skrienam arī augšup. Atpūšamies, iedzeram tēju, uzēdam līdzi paņemto “Serenādi”. Turpinām skriet lejā un tad atkal kāpt augšā.

Nepala_003

Diena izvēršas par kārtējo pārbaudījumu, jo kopējais augstuma kritums ir ap 2 km. Kad nonākam naktsmītnē, kalni jau tinas tumsā un spēka rezerves ir ar mīnusa zīmi. Bet iekšējais prieks un gandarījums ir neaprakstāms. Šis beidzot ir vakars, kad visi aizmiegam, tiklīdz aizvērtas acis.

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.