Uz www.jekaba.lv

Nepālas maģija: 6. diena – Sevis pārvarēšana

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Rīts ar skatu uz kalniem, tēja, brokastis, medus, termoss piepildīts ar karstu rozīņūdeni un nopietns pārbaudījums priekšā.

Kāpjot augšā, es burtiski jūtu, kā spēks iet mazumā. Elpošana kļuvusi smagāka un seklāka, arī ainava ir skarbāka, jo tik augstu izdzīvošanai ir grūti apstākļi. Ceļā var sastapt vairs tikai kalnu aitas un jakus (kurus diemžēl nesatieku).

Retinātais gaiss ļoti īpatnēji iedarbojas uz smadzenēm. Mani pārņem lēnīgums un, lai arī apkārt notiekošo saprotu ļoti labi, savādā lempīguma sajūta ir mazliet satraucoša. Laiks iedzert tableti pret kalnu slimību.

Lai arī kāpiens ir īss un plānotais augstuma pieaugums ir tikai 400 m, ceļā pavadītais laiks velkas izstiepts un lēns. Pēdējie 200 m ir milzīgs pārbaudījums. Domāju par elpošanu un ceļu sevi augstāk, bet kājas un rokas šķiet mīkstas un to kustības ir automātiskas.

Nepala_001

Šajā posmā satiekas visvairāk kāpēju, un visi kā viens otram ieskatās acīs, kur uzreiz var pamanīt pirmās kalnu slimības pazīmes. Ievēroju, ka kāds pavecāks kungs no ASV izskatās pavisam norūpējies, ieskatoties acīs man. Es, savukārt, visu ļoti labi saprotu, bet nevaru īsti parunāt, jo ir pazudusi balss. Mistiska un tajā pašā laikā pavisam reāla sajūta.

Lēnām turpinu, un jau pēc īsa posma mani sagaida mūsu gids Andžejs, kurš iedod man vēl vienu tableti pret kalnu slimību.

Nepala_003

Nav šaubu, ka viss būs labi, tikai jāiztur. Atlicis ir pavisam maz. Tomēr šķiet, ka no mūsu grupas esmu pēdējā kāpēja un kāpju tik lēni kā gliemezis, gluži kā nesdama uz saviem pleciem veselu māju.

Beidzot esmu klāt pie tradicionālajiem sagaidīšanas vārtiem, un izrādās, nemaz neesmu pēdējā. Mans ritms, kas šķita esam bezgala lempīgs, ir bijis tikpat raits kā allaž. Uzraksts „ANNAPURNA ABC Camp 4100 m” iepriecina ne pa jokam. Visi kāpēji ir gandarīti, jo pieveikuši grūto ceļu. Katrs ar savām grūtībām, bet pieveikuši.

Nepala_005

Vakarā ļaujamies atpūtai, tējai un gāzes krāsniņas siltumam zem ēdamgalda. Tik augstu kalnos ir grūti sasildīties, jo gaiss ir mitrs un dzestrs. Tāpēc kalnieši zem ēdamgaldiem ierīko gāzes krāsniņas, kas uzsilda metālisko galda virsmu un ēdāju kājas.

Nepala_002

Šovakar jūtos īpaši novājināta un jau laicīgi vēlos doties pie miera. Bet laikapstākļi maina manus plānus. Debesis noskaidrojas un mums paveras brīnumains skats – Anapurnas virsotnes silueti, ko ieskauj zvaigžņotas debesis. Vēl jo skaistāku šo notikumu padara tas, ka to īsti nav iespējams nofotografēt. Tas paliek iemūžināts atmiņā, sirdī un dvēselē.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.