Uz www.jekaba.lv

Nepālas maģija: 5. diena – Pieskarties mākonim

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Šorīt jogu aizstāj mazs ievads kaujas mākslā. Ķermenis ar elpošanas vingrinājumu palīdzību tiek piepildīts ar spēcinošu enerģiju. Arī vietējiem un mūsu šerpām patīk – šie ar smaidu uz lūpām un jautrību acīs vēro, kā mēs kaujamies ar gaisu.

Katru dienu ceļš šķiet citāds. Kalsnie kalnu silueti mijas ar lekniem mežiem un urdzošiem ūdenskritumiem.

Nepala_002

Visu ceļu mūs pavada upe – tā ir vienīgā skaņa, kas mūs nepamet pat tik augstu kalnos. Kaut spīd saule, ir jūtams mitrums un arī spiediena izmaiņas. Šķiet, kāpiens vairs nav tik stāvs, tomēr prasa daudz vairāk spēka. Arī prāts sparīgi cenšas izspiest visu lieko, kas tajā bijis.

Nepala_004

Nepala_005

Manāmi mainās laikapstākļi, un mēs pēkšņi ienirstam mākonī. Pieskarties mākonim ir patīkami tikai pārnestā nozīmē, jo patiesībā tas ir mitrs, dzestrs, un sajūta ir, kā ieejot blīvā miglā.

Nepala_003

Nepala_007

Naktsmītnē nonākam jau agrā pēcpusdienā. Esam uzkāpuši līdz 3700 m virs jūras līmeņa, un ķermenim vajag laiku aklimatizācijai. Viena no pieradināšanas metodēm ir pakāpties par 100 m augstāk, kādu brīdi paelpot un kāpt atpakaļ lejā. Tas ķermenim palīdz adaptēties un pielāgot asinsspiedienu.

Nepala_006

Vakars ir garš. Visi sapulcējamies ēdamzonā, kur satiekam kalnu kāpējus no dažādām pasaules malām. Ģimene no Ukrainas, smaidīgi un atvērti cilvēki, mūs visus pārsteidz, jo jaunākais kāpējs ir tikai trīs gadus vecs puika. Viņu pozitīvisms silda mūsu sirdis, jo zinām, ka šobrīd viņu mājās ir spiedīgi dzīves apstākļi.

Vakara gaitā, malkojot tēju un sarunājoties, nevilšus sākam dziedāt. Latvieši tik tiešām ir dziedātājtauta. Dziesma vieno gluži kā maģisks rituāls.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.