Uz www.jekaba.lv

Neatlaidība atmaksājas jeb kā es izcīnīju kompensāciju par lidojuma kavēšanos – 2.daļa

Diāna Krampe, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Sākās vakara grūtākā daļa. Lidostā bija pavadītas jau piecas stundas. Termināla telpas kļuva arvien tukšākas, visu pārējo reisu pasažieri aizlidoja, palikām tikai mēs. Ļoti nāca miegs. Daži gaidītāji iekārtojās uz dusu turpat uz metāla soliem uzgaidāmajā telpā. Citi, mazo vīna pudelīšu iedvesmoti, vienojās kopīgā dziesmā. Trešie pie reģistrācijas galda agresīvi pratināja lidostas darbiniekus.

(Raksta 1.daļu lasi ŠEIT →)

Informācija, kas mums tika sniegta par reisa kavēšanās iemesliem, bija visai skopa. Nezināmu iemeslu dēļ aizkavējies ienākošais lidojums, pēc tam virs lidostas bijis negaiss, kas nav ļāvis nosēsties, tādēļ mums paredzētā lidmašīna joprojām riņķojot kaut kur netālu. Plānotais izlidošanas laiks uz informācijas tablo turpināja attālināties – pusstundu vēlāk, tad vēl pusstundu… Visbeidzot, mums tika paziņots, ka lidmašīna devusies nosēsties uz citu lidostu aptuveni 100 km attālumā. Tur tā veikšot degvielas uzpildi un tad beidzot lidošot mums pakaļ.

Jā, bet tomēr nē

Īsinot laiku, turpināju lasīt EK regulu un tās interpretāciju praksē. Un, jo vairāk lasīju, jo mazāk skaidrības man bija. Pati regula nosaka šādas kompensācijas reisa atcelšanas gadījumā:

Svarīgi! Ja reiss aizkavējas par 5 stundām vai ilgāk, tev ir tiesības saņemt atpakaļ par biļeti samaksāto naudu. Tomēr, ja pieņem šo naudu, lidsabiedrībai nav jānodrošina turpmāka ceļošana vai palīdzība.

Turklāt, ja tev liedz iekāpšanu, tavu reisu atceļ vai biļetē norādītais galapunkts tiek sasniegts ar vairāk nekā trīs stundu novēlošanos, tev var būt tiesības uz kompensāciju atkarībā no lidojuma attāluma.

ES teritorijā

  • Līdz 1500 km — EUR 250
  • Vairāk nekā 1500 km — EUR 400

No ES lidostas līdz lidostai ārpus ES vai otrādi*

  • Līdz 1500 km — EUR 250
  • 1500–3500 km — EUR 400
  • Vairāk nekā 3500 km — EUR 600

Ja lidsabiedrība tev ir piedāvājusi alternatīvu lidojumu ar līdzīgu grafiku, šī kompensācija var uz pusi samazināties.

*Šāds regulējums attiecas uz jebkuru lidojumu, kas tiek veikts no lidostas ES teritorijā, un uz lidojumiem, kas tiek veikti uz ES lidostu, ja gaisa pārvadātājs ir ES reģistrēta lidsabiedrība.

Ilgas kavēšanās gadījumā kompensācija pienākoties, bet tikai tad, ja kavēšanos nav izraisījuši nepārvarami apstākļi, piemēram, streiks, terorakts, lidošanai nepiemēroti laikapstākļi. (“Bet kas diez notiek tad, ja lidmašīna jau sākotnēji kavējusies par pāris stundām, taču tad nav varējusi nosēsties negaisa dēļ?” pie sevis domāju.) Lidsabiedrības par nepārvaramiem apstākļiem labprāt nodēvējot arī lidmašīnu tehniskās problēmas, bieži vien tās attiecinot uz lidaparāta ražošanas brāķiem, par kuriem nav varējušas zināt iepriekš.

Vai arī – kompensācija pienākoties tikai tiem pasažieriem, kas izlemj atteikties no lidojuma. Ja lidojums tomēr izmantots, tad kompensāciju prasīt neesot pamata. Citā rakstā – ja lidojums tomēr nodrošināts, tad pienākoties tikai puse no kompensācijas, nevis pilna.

Citur lasīju – kompensācija pienākas tikai tad, ja lidojums vispār atcelts, nevis vienkārši kavējas. Tad uzreiz atradu informāciju, ka tā vairs neesot taisnība, jo lidsabiedrības šo nosacījumu sākušas izmantot negodprātīgi – reisu atcelšanu saukušas nevis par atcelšanu, bet gan par kavēšanos, šādi “aizkavējot” reisus pat par vairākām dienām.

Manu mulsumu vēl vairāk vairoja lidostas darbinieks, kas, cenšoties mūs uzmundrināt, teica, lai, atgriezušies mājās, lidsabiedrībai obligāti iesniedzam sūdzību – mēs varēšot saņemt atpakaļ par aviobiļeti samaksāto naudu, bet neteica ne vārda par kompensāciju. Kuram tad galu galā taisnība?!

“Gandrīz” neskaitās

Šādi aizvadām vēl pāris stundas līdz ap pulksten diviem naktī mūsu lidmašīna beidzot bija ieradusies un gatava doties ceļā. Ar lidostas autobusu divos piegājienos lidostā palikušie pasažieri tika nogādāti līdz lidaparātam, kur ieņēma savas vietas un beidzot pieklusa – daži uzreiz iesnaudās, citi vienkārši atviegloti uzelpoja par to, ka lielā gaidīšana beigusies. Tik klusā lidmašīnā es vēl nekad nebiju bijusi!

Klusums turpinājās vēl kādas 10 minūtes, kad to iztraucēja pilota čarkstošā balss: “Dārgie pasažieri, es ļoti, ĻOTI atvainojos, bet mēs tomēr nevarēsim lidot. Pirms piecām minūtēm mūsu apkalpes komandai iestājās maksimālais darba maiņas ilgums, tādēļ pēc likuma mēs vairs nevaram veikt pacelšanos. Mēs tiešām cerējām, ka paspēsim pacelties gaisā vēl pirms šī termiņa iestāšanās. Ļoti atvainojamies. Jums būs jādodas atpakaļ uz lidostu, kur personāls sniegs jums informāciju par turpmākajiem soļiem.”

Mirkli šķita, ka varbūt tas vienkārši ir neveikls joks. Varbūt esam krituši par upuri kādam humoršovam, kas filmē sižetu savam nākamajam raidījumam? Taču nekas cits neatlika, kā vien ticēt, kāpt laukā no lidmašīnas un vēlreiz kāpt iekšā autobusā.

Autobuss izkustējās no vietas, nobrauca pārsimt metrus un… noslāpa! Mirklis klusuma un tad – histērisku smieklu šalts. Smējās visi, izņemto šoferi, kas pirmajā mirklī izskatījās manāmi apjucis, bet pēc brīža smējējiem pievienojās arī viņš. Smiekli dārdēja tik skaļi, ka autobuss pat, šķiet, mazliet kratījās. Vairāki pasažieri no vaigiem notrauca smieklu asaras. Blakus sēdošās spāņu pusaudze caur smiekliem izdvesa: “Man šķiet, ka mēs vairs nekad netiksim laukā no šīs vietas.”

Tomēr šoferim ar trešo reizi izdevās autobusu atkal iedarbināt un mēs visi nonācām atpakaļ lidostā. Tur – bagāžas saņemšana, reģistrēšanās pie lidostas personāla, norādot vēlamo viesnīcas numuriņa veidu (single, double, twin…), kolektīvā autobusa gaidīšana, tad reģistrēšanās viesnīcā un beidzot miegs, puspiecos no rīta tik biezs un smags kā muca piķa melnas darvas.

(Lasi raksta turpinājumu →)

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.