Uz www.jekaba.lv

Neatlaidība atmaksājas jeb kā es izcīnīju kompensāciju par lidojuma kavēšanos – 1.daļa

Diāna Krampe, ceļotāja
6 min. lasāmviela

Nogurums, dusmas, aizvainojums – domāju, ka šādi pēc teju diennakti ilgas gaidīšanas jutos ne tikai es, bet arī lielākā daļa mūsu aizkavētā avioreisa* pasažieru. Nīkšana lidostā, gaidot kaut nelielu kripatiņu jaunas informācijas par kavēšanās iemesliem un plānoto izlidošanas laiku, kolektīvs brauciens nakts melnumā uz viesnīcu un īss brīdis samocīta miega, lai nākamajā dienā atkal atgrieztos lidostā un sāktu visu no jauna… Mūsu ceļojuma noslēgumu noteikti biju iedomājusies citādu. Taisnības labad gan jāatzīst – ja es tobrīd būtu zinājusi, ka nedēļu vēlāk manā bankas kontā ieripos dāsna kompensācija, kas atlīdzinās teju pusi no mūsu ceļojuma izdevumiem, es noteikti justos daudz labāk. Bet par visu pēc kārtas.

*Apzināti nenorādīšu konkrētā gaisa pārvadātāja nosaukumu (un arī mūsu galamērķi, jo tad to itin viegli būtu uzminēt), jo ticu, ka visas lētās aviolīnijas piekopj līdzīgu pasažieru sūdzību risināšanas politiku aizkavētu reisu gadījumā un tādēļ konkrētais zīmols šajā stāstā nav izšķirošs.

Ķibele ceļojuma beigās

Pa garo ziemu bijām tā sailgojušies pēc vasaras, ka pavasarī nolēmām to braukt meklēt šepat Eiropas dienvidos, izmantojot iespēju aizlidot turp ar vienu no lētajām aviokompānijām, kas nodrošina tiešos reisus no Rīgas.

Mūsu ceļojums bija izdevies lielisks. Ceļā uz lidostu pieķēru sevi priecājamies, ka viss noritējis bez liekiem starpgadījumiem. Mirkli pēc tam, kad biju savu prieku izteikusi skaļi, saņēmu īsziņu, ka mūsu reisa izlidošana kavēsies trīs stundas, taču uz lidostu mums jādodas iepriekš paredzētajā laikā, lai savlaicīgi nodotu bagāžā somas un reģistrētos lidojumam. Tā arī darījām, jo lielas izvēles mums tāpat nebija – bija iepriekš noteiktā laikā pie lidostas jāatdod īres auto.

Gribi ēst? Pagaidi vēl pāris stundas!

Kad bijām nodevuši bagāžu un izgājuši drošības pārbaudi, izmantojot lidostas bezmaksas wi-fi tīklu, sāku savu lielo pētniecības darbu – meklēju informāciju par to, vai par dažu stundu kavēšanos lidsabiedrībai mums jānodrošina, piemēram, bezmaksas ēdināšana. Ātri vien nonācu pie pirmavota – regulas par aviopasažieru tiesībām Eiropas Komisijas mājas lapā, kur minēts, ka maltīte pasažieriem jānodrošina tad, ja lidmašīna kavējas trīs stundas vai ilgāk.

Noderīgi! Ja gaisa pārvadātājs paredz lidojuma kavēšanos:

ES teritorijā

  • Līdz 1500 km — vismaz 2 stundas
  • Vairāk nekā 1500 km — vismaz 3 stundas

No ES lidostas līdz lidostai ārpus ES vai otrādi*

  • Līdz 1500 km — vismaz 2 stundas
  • 1500–3500 km — vismaz 3 stundas
  • Vairāk nekā 3500 km — vismaz 4 stundas

gaisa pārvadātājam ir jānodrošina pasažieriem:

  • ēdināšana un atspirdzinājumi samērīgā attiecībā pret gaidīšanas laiku;
  • iespēja bez maksas veikt divus telefona zvanus, nosūtīt divas teleksa vai faksa ziņas vai arī divas elektroniskās vēstules;
  • ja paredzams, ka izlidošanas laiks ir vismaz nākamajā dienā pēc iepriekš paredzētā izlidošanas laika, izmitināšana viesnīcā, kā arī transports no lidostas uz izmitināšanas vietu un atpakaļ.

*Šāds regulējums attiecas uz jebkuru lidojumu, kas tiek veikts no lidostas ES teritorijā, un uz lidojumiem, kas tiek veikti uz ES lidostu, ja gaisa pārvadātājs ir ES reģistrēta lidsabiedrība.

Apbruņojusies ar jauniegūtajām zināšanām, devos pie lidostas informācijas stenda darbiniekiem, kas mani sūtīja tālāk pie lidsabiedrības pārstāvjiem, kuru darba vieta atradās… pie bagāžas reģistrācijas. Tātad, lai ar viņiem aprunātos, man bija jādodas ārā no iekāpšanas sektora, atpakaļ pie ieejas lidostā. Taču, pateicoties tam, ka lidmašīna kavējas, brīvā laika man bija gana. Turklāt, ja jau reiz radusies tāda iespēja, vēlējos uz savas ādas pārbaudīt, kā tad izslavētās pasažieru tiesības darbojas realitātē.

Realitāte izrādījās diezgan skarba. Tā sēdēja aiz stikla aizslietņa un raudzījās manī četrām neizpratnes pilnām acīm. “Kundzīt, jūsu reiss pagaidām kavējas tikai pusotru stundu un jūs jau gribat, lai mēs jūs pabarojam?” lidsabiedrības pārstāvji  teica man “starp rindām” un pa savas stikla pils lodziņu izmeta pāris papīra lapas, uz kurām bija uzdrukāts manis jau izlasītās EK regulas kopsavilkums. Uz jelkādu ēdināšanu es varot cerēt vien “sākot no trim stundām”. Arguments, ka trīs stundu ilga kavēšanās bija jau izsludināta, viņus nekādā veidā neiespaidoja. “Izsludināts vēl nenozīmē noticis,” abi uzrunātie darbinieki vienbalsīgi attrauca aizkaitinātā balsī un sūtīja mani atpakaļ uz iekāpšanas sektoru – ja lidmašīna tik tiešām kavēsies trīs stundas, kuponus ēšanai dalīšot tur.

Skaidrs, ka šī vārdapmaiņa mani ne pa jokam “uzvilka”. Jutos teju vai izsmieta par to, ka mēģinu realizēt savas tiesības tikt pabarotai, tādēļ, ilgi nedomājot, nolēmu nelaipnajam personālam pārestību atdarīt un, negaidot varbūtējo kuponu dalīšanu, paēst normālas vakariņas (cik nu normālas tās var būt lidostas ēstuvēs) un vēlāk čeku iesniegt lidsabiedrībai, lai kompensē.

Tikuši pie ēdiena, pie sevis spriedām, ka lidsabiedrība atradusi veidu, kā EK regulu interpretēt sev izdevīgā veidā. Iekāpšana lidmašīnā parasti sākas pusstundu pirms izlidošanas. Ja izlidošana pārcelta par trim stundām, tad kuponu dalīšanai vairs nav jēgas, jo, iestājoties maģiskajai trīs stundu gaidīšanas robežai, visi pasažieri jau sakāpuši lidmašīnā un arī pašus kuponus vienkārši fiziski vairs nevar iztērēt. Tā nu lidsabiedrības var šādos gadījumos mēģināt izsprukt no papildu tēriņiem, lai arī pēc likuma burta pasažieriem ēdināšana būtu pienākusies.

Še, kupons, uzgrauz to!

Pēc vakariņām lidostas informācijas tablo beidzot tika izsludināts iekāpšanas vārtu numurs un mūsu reisa pasažieri sāka pulcēties pie tiem. Pamanīju, ka pie reģistrācijas galdiņa drūzmējas cilvēku bariņš un, piegājusi tuvāk, ieraudzīju, ka lidostas darbinieks izsniedz tiem ēšanas kuponus… 4 eiro vērtībā! Nu, kā lai to neuztver par klaju ņirgāšanos, ja par savu (jāsaka, diezgan pieticīgo) ēdienreizi – nelieliem salātiem, kruasānu, mazo jogurtu un ūdens pudelīti – biju samaksājusi 14 eiro?!

Svarīgi! EK regula nosaka, ka nodrošinātajai ēdināšanai avioreisa kavēšanās gadījumā jābūt atbilstošai gaidīšanas laikam. Pāris stundu gadījumā tā var būt sviestmaize un kāds siltais dzēriens, bet, ja gaidīšana ieilgst, tad lidsabiedrībai jānodrošina pilnvērtīga ēdienreize. Gadījumā, ja lidsabiedrība savas saistības nepilda vai pilda tās nepilnvērtīgi, noteikti ir vērts par ēšanu parūpēties pašam un vēlāk izdevumu čekus iesniegt kompensēšanai. Vien svarīgi atcerēties, ka izdevumiem jābūt samērīgiem – ja maltīte tiks baudīta smalkā restorānā vai tās ietvaros degustētas dārgas delikateses, tās kompensēšanu var atteikt.

Biju nolēmusi kuponu dalīšanu ignorēt (ar domu – lai lidsabiedrība man vēlāk nevar atteikt kompensēt vakariņu čeku), taču tad, kad pēc mirkļa reisa izlidošanas laiks tika pārcelts vēl par stundu vēlāk, aizgāju pakaļ kuponam ar domu samainīt to vismaz pret pudeli ūdens. Taču tas vairs nebija iespējams, jo bija desmit vakarā un lidostas veikali un ēstuves nu jau bija slēgti. Vaļā bija palicis tikai viens, pie kura drūzmējās gara mūsu reisa pasažieru rinda, kas visi kā viens saņemtos kuponus mainīja pret ceutrdaļlitra vīna pudelītēm, cerībā iekrāsot ilgo nīkšanu vismaz mazliet priecīgākās krāsās. Savukārt izmantot kuponu norēķiniem saldumu un limonādes automātos, protams, nebija iespējams. Ko lai saka, vēl viens labs veids, kā ietaupīt – dalīt kuponus vēlu vakarā, kad iztērēt tos vairs nav iespējams.

(Lasi raksta turpinājumu →)

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.