Uz www.jekaba.lv

Mongolija, 5. daļa – Mongolijas ceļi

Andžejs Reiters, grupu vadītājs
3 min. lasāmviela

Mongolijā ceļu nav! Principā šajā vietā savu stāstījumu varētu arī beigt, bet tad tas būtu bez attieksmes.

Mongolija_08

“Cik tas ir šausmīgi, ka tik ilgi jākratās, lai varētu ieraudzīt tuksnesi, ūdenskritumu vai vecas drupas,” teica kāda kundze no grupas. Kad, braucot tūristu autobusā, visi trīsdesmit cilvēki tiek izlaisti pie kāda pieminekļa un pēc dažpadsmit minūtēm savākti atpakaļ, lai kā auni ar aitām saskrietu busā tāpat, kā pirms mirkļa no tā tika izlaisti – jā, tad tas ir šausmīgi! To esmu piedzīvojis skolas laikā un vairs nekad nevēlos atkārtot.

Šis garais ievads bija veltīts piedzīvojumu ceļojumiem un tam, kādēļ uzsāku šo ceļošanas veidu. Man patīk brīvi cilvēki, no lapām un aprakstiem brīvi. Tiem, kuri velk ar zīmuli līdzi ceļojuma plānam, vajadzētu sēdēt mājās, nevis ceļot. Ceļš ir tas, kas visu atnes, un bauda ir tas, kas notiek pa ceļam, nevis tas, kas pie pieminekļa nofotografējams.

Mongolija_03

Mongolija_04

Īsāk sakot, mūsu četri “Lexus” džipi ir visai neslikti bezceļnieki. Mēs lidojam pa nebeidzamu stepi, tikai retumis izbraucot uz vienu no apmēram sešām iebrauktajām risēm, bet lielākoties tomēr braucam pa līdzenu zāli ar 110 km/h. Mašīna lēkā. Tie, kas iepriekš izlasījuši, ka šis ir piedzīvojumu brauciens, no sajūsmas spiedz. Pārējie…. (Izlaidīšu.)

Mongolija_02

Viens bullis no bara, kas skrien pa stepi, pēkšņi aizskrien pretējā virzienā un mēs gandrīz “paņemam” viņu uz motora pārsega. Es braucu pirmajā mašīnā, tā vieglāk regulēt ceļu un vienoties par pieturvietām. Sazināmies ar rācijām, jo ik pa laikam kāda no mašīnām nomaldās. Nevis tā, ka pazūd, bet izvēlas citu trajektoriju un nonāk akmeņainākā zemē, pa kuru grūti braukt.

Mongolija_05

Vadītāji ir meistarīgi, mūsējais nepārtraukti demonstrē savas izveicības prasmes, atšķirībā no citiem džipu ceļojumiem – demonstrē nevis grupai, bet gan pats sev un saviem kolēģiem. Viņš tur līdera titulu. Viņam patīk braukt! Es iztālēm atpazīstu cilvēkus, kuri mīl darbu. Bet viņš mīl divkārt stipri, jo bauda to. Viņš ir jauns, ar zelta pulksteni uz rokas un tīri pat šiki ģērbies. Šāda tipa cilvēki parasti ir valstsvīru vadītāji. Uz manām kaujas prasmēm, kuras viņš, protams, ir pamanījis, reakcijas nav, viņš tikai brauc ātrāk, it kā sakot: “Toties es protu šo!”

Šodien 300 km no Horezmas līdz Gobi pievārtei. Ātrums, neticami skati, retas jurtas, gani un kamieļu rindas. Diena paskrien kā viens elpas vilciens. Vakars pārvelk segu pāri debess malai, kalni iezīmējas skaidrās līnijās, saule ardievas saka. Ienāk klusums, jurtās līdz ar atmiņām par dienu un tās kaislībām izdziest gaismiņas. Nakts un puse no mēness virs tās.

Mongolija_09im

Mongolija_06

Mongolija_07

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.