Uz www.jekaba.lv

Mēnesis Stambulā – 1. daļa

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

Mans un manas uzticamās ceļabiedres Elīnas novembris pagāja Stambulā. Pirms iekāpšanas lidmašīnā Rīgā no līdzcilvēkiem dzirdējām visdažādākos atvadvārdus – no „laimīgie, būsiet siltumā” līdz „tur taču bīstami”. Manis paša neizskaidrojamās priekšsajūtas lika gaidīt ko pavisam citu, nekā piedzīvojām realitātē.

Visupirms, manuprāt, rudens ir izcils laiks, kad doties uz Turcijas lielāko pilsētu. Dienā gandrīz garantēti spīdēja saule un uzsila līdz +18, taču siltums bija sapinies ar patīkamu dzestrumu, tāpēc pat mūsu aukstumā rūdītie latviešu ķermeņi bez garām piedurknēm ārā nerādījās. Vēl nepopulārs gadalaiks nozīmē mazākas ceļotāju masas.

Stambula_015

Valsts lepnums

Tūristu tukšums pilsētā bija cieši saistīts arī ar politisko situāciju. Erdogans ir uzlicis smagu ķetnu iedzīvotāju galvām. Taču Stambulā turku lepnums par savu valsti joprojām ņēma virsroku pār valdības kuluāros pieņemtajiem spriedumiem. Uz āru vērstas bailes vai nedrošību nevarēja manīt.

Nejauši iepazināmies ar Faruku, pavadījām kopā daudz neaizmirstamu brīžu. Viņš ir viens no neskaitāmajiem stambuliešiem, kuriem prezidenta Erdogana izdarības ne tuvu nav pieņemamas, taču doma par savas mīļās Turcijas pamešanu – vēl nepieņemamāka. Mūsu turku draugs stāstīja, ka, visticamāk, nākamajos piecos gados situācija tikai pasliktināsies – diktatūra pieņemsies spēkā un arvien vairāk tiks apspiesti brīvi domājošie Turcijas iedzīvotāji.

Stambula_009

Stambula_010

Faruks ir dokumentālo filmu režisors. Viņa filmas ne vienmēr simpatizē valdībai, tādēļ viņš neslēpa, ka reizi pa reizei viņu piemeklē sajūta, ka dzīvoklī varētu ienākt valdībai lojāli spēki un viņu apcietināt, kā tas jau ir noticis ar viņam pazīstamiem cilvēkiem. Klausoties šādos stāstos, metās šķērmi ap dūšu, taču tajā pašā laikā izjutu, cik ļoti vietējie mīl savu valsti. Šā brīža situāciju vietējie saista ar valdību, bet ne ar sirdij tuvo Turciju. Arī Faruks teica: „Esmu gatavs uz brīdi pārstāt filmēt, nevis pamest Turciju.”

Mūsu māja kā Turcija

Dzīvojām pie sievietes no Irānas vārdā Nastarana. Atradām viņu Airbnb, izīrējām istabu viņas dzīvoklī uz visu mēnesi. Viena no pasaulē jaukākajām dvēselēm mitinājās mūžsenā Osmaņu impērijas laika koka ēkā. Tikām uzņemti ar atplestām rokām, turklāt mūs satikt bija ieinteresēti visi mājas iedzīvotāji.

Stambula_002

Stambula_004

Kurdu kaimiņš Sidars ar draudzeni Nurselu mūs apgādāja ar stāstiem par Turcijā mītošām kultūrām un sastopamiem ēdieniem, bez kuru pagaršošanas nedrīkstam izbraukt no valsts. Ar citu kaimiņu pāri stāvu zemāk apmainījāmies ar gardumiem – pie viņiem aizceļoja aukstā zupa, bet pretī ieguvām sutlaču jeb rīsu pudiņu.

Tikpat sirsnīgi mūs uzņēma mājas suns Paša un trīs kaķi, kuriem vārdi bija pārāk sarežģīti, lai atcerētos, tāpēc dēvējām tos pavisam vienkārši – baltais, melnais un bailīgais. Mums par godu tika rīkoti vakari ar stipra, pēc lakricas garšojoša dzēriena glāzēm, cigarešu dūmiem piedūmotu istabu un melodisku reģiona mūziku.

Stambula_003

Stambula_012

Latvijas valsts dzimšanas dienā ieturējām vakariņas uz mājas jumta ar skatu pār pilsētu – tur varēja uzrāpties, vien izpildot pāris veiklus manevrus. Vienā ne pārāk ietilpīgā mājā piedzīvojām visu Turciju – daudz dažādu nacionalitāšu, neuzbāzīgu draudzīgumu un vēsturi glabājošu arhitektūru.

Stambula_011

Čaj

Pirms naktsmāju rezervācijas Nastarana mums vairākkārt piekodināja: „Apdomājiet vēlreiz, vai vēlaties šeit palikt. Naktis ir stipri aukstas, māja nav siltināta.” Mēs atbildējām, ka ir nedaudz smieklīgi dzirdēt, kā Turcijas iedzīvotāja ar latviešiem runā par aukstumu. Tomēr, uz vietas sajutusi Stambulas nakts elpu, Elīna bez trīs segām varbūt nemaz nebūtu izdzīvojusi.

Taču vēsie rīti pavēra vārtus kam lieliskam – turku tējai. Vēlme pēc silta dzēriena pārvērtās apsēstībā. It kā vienkārša un saprotama melnā tēja, tomēr Stambulas izpildījumā tā bija īpaša. Visa pilsēta vairākas reizes dienā malkoja tēju no glāzēm, kas atgādināja miniatūras puķu vāzes. Gandrīz pie katras otrās mājas ārā bija izlikti leļļu izmēra krēsli ar tikpat nelieliem galdiem, pie kuriem visa vecuma cilvēki nesteidzīgi baudīja silto dzērienu.

Stambula_007

Stambula_008

Stambula_006

Mēs, lēni pastaigājoties pa pilsētu, piestājām un apsēdāmies ik reizi, kad ieraudzījām kādu no nelielajām tējas tapšanas istabiņām, kur neko citu nemaz nepasniedz. Rietumu pasaulē viss ir pakārtots skriešanai no viena punkta uz otru, tāpēc arī kafija tiek ņemta līdzi skrējienā, taču Turcijā tēju pārsvarā var dabūt tikai uz vietas. Turkiem tējas dzeršana ir laiks, kad socializēties.

Stambula_005

Vēlies iepazīt Turciju? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.