Uz www.jekaba.lv

Neparastā Bulgārija – pirmie iespaidi

Zaiga Runce, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Bulgārija – viena no vecākajām valstīm Eiropā. Arī viena no lētākajām. Dabas bagātības, kas tajā slēpjas, nevar apskatīt vienā dienā – tur ir gan klinšaini kalni, gan silta jūra ar smilšainām pludmalēm, gan milzīgas alas, gan sāļi ezeri. Mēs Bulgārijā pavadījām mēnesi un, lūk, mūsu spilgtākie iespaidi par šo valsti.

VISUR SAULESPUĶES

Mēs apceļojām Bulgāriju pašā saulespuķu plaukumā, tās bija praktiski visur. Milzīgā, dzeltenā skaistule Bulgārijā 19.gs. beigās ievesta no Krievijas kā dekoratīvs augs. Nu tā ir kļuvusi par otro visvairāk audzēto lauksaimniecības kultūru aiz kviešiem. Bulgārija ir sestā lielākā saulespuķu sēklu ražotāja pasaulē. Saulespuķu sēklas, tāpat kā saulespuķu eļļa, ir ļoti iecienīts produkts bulgāru virtuvē.

BEDRAINI CEĻI

Iebraucot Bulgārijā, visām mašīnām obligāti jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete. Tās cena ir neliela – 7,50 eiro nedēļai, 15 eiro mēnesim. Ļoti bieži ceļa malās ir vinješu kontroles kameras. Brīžiem gan gribējās lamāties, par ko gan bija jāmaksā, jo tikai daži lielākie ceļi bija labā stāvoklī. Pārējie ceļi bedraini ar nodrupušām malām. Mēneša laikā, ko pavadījām valstī, uzsitām trīs riepas. Vienu no tām izdevās salabot, bet divas nācās mainīt.

VALODA, KAS MAZLIET LĪDZĪGA KRIEVU

Bulgāru valodai visradnieciskākā valoda ir maķedoniešu valoda (abas savstarpēji saprotamas). Bulgāru valoda ir balstīta uz kirilicas burtiem, tādēļ var šķist līdzīga krievu valodai. Ceļa norādes rakstītas gan kirilicā, gan latīņu burtiem. Pirms braukšanas uz Bulgāriju domājām, ka ļoti viegli tiksim galā, zinot krievu valodu. Vieglāk bija, bet lielākoties ar rakstīto tekstu. Kad kāds bulgārs sāka runāt savā dzimtajā valodā, mēs atvērtu muti klausījāmies, saprazdami labi ja katru desmito vārdu. Vēl interesanti, ka, jautāti, vai prot krievu valodu, daudzi pārliecinoši atbildēja: “Jā!” Taču tad, kad sākām runāt krieviski, saruna nebija pārāk produktīva. Ja kāds bulgārs runāja skaidrā, labā krievu valodā, viņš parasti izrādījās krievs, kas pārcēlies uz dzīvi Bulgārijā. Krievu valodu labāk zina vecāki cilvēki, kas to mācījušies skolā. Angļu valodā, savukārt, labāk runāt ar jauniešiem.

GARDS ĒDIENS

Pirmais, ko mēs pagaršojām Bulgārijā, bija kebapčes un šopska salāti. Šopska salāti tiek uzskatīti par bulgāru nacionālo ēdienu. Tos gatavo no svaigiem gurķiem, tomātiem, sīpoliem, dažreiz arī svaigas vai grilētas paprikas un balta, sāļa siera. Šopska salātus var dabūt jebkurā kafejnīcā.

Kebapčes ir desiņas, gatavotas no cūkas un liellopa gaļas. Parasti gaļai pievieno melnos piparus, sāli un ķimenes. Kebapčes tradicionāli tiek grilētas, nekur neredzējām tās pagatavotas kādā citā veidā. Šīs desiņas bija ļoti lētas un garšīgas, neatkarīgi no tā, vai pirktas veikalā gatavo produktu stendā vai arī pasūtītas restorānā.

DAUDZ KAFIJAS AUTOMĀTU

Kafijas automāti Bulgārijā bija uz katra stūra. Tā bija lēta, sākot no 25 eiro centiem par tasīti. Kafijas automāti bija gan pie veikaliem, gan ielu krustojumos, gan parkos, gan būvlaukumos. To patiešām bija uzkrītoši daudz.

NEPARASTI NEKROLOGI

Bulgārijā ir kāda interesanta, mazliet dīvaina tradīcija – ielu nekrologi. Tos nav iespējams nepamanīt. Vispirms nekrologu raksta tuvākie radinieki uzreiz pēc cilvēka nāves. Pēc tam nekrologu raksta pēc 40 dienām, mēneša, trim mēnešiem, pusgada, gada un pusotra, pēc tam ik pēc gada, lai pieminētu aizgājējuNesebarā mēs redzējām nekrologu, kas rakstīts 30 gadus pēc cilvēka nāves, Bansko – pat 40 gadus.

 

PĀRVIETOŠANĀS AR ZIRGIEM

Redzot zirgus piedalāmies ielu satiksmē, sajutos kā Rumānijā. Bulgārijā gan to nebija tik daudz, bet zirgu rati un pajūgi redzami gana bieži. Laukos tie palīdz aizvest sienu uz šķūni, bet pilsētā ir lielisks transporta līdzeklis.

Vēlies iepazīt kādu neparastu valsti Eiropā? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.