Uz www.jekaba.lv

Maroka, 6.daļa – Kaulēšanās Sahāras pievārtē

Alise Melngave, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Pēc gara ceļa beidzot esam nonākuši līdz pasaules lielākā smilšu tuksneša – Sahāras – pievārtei. Neesam iepriekš neko rezervējuši, tāpēc plānojam doties meklēt transportu, ar ko nokļūt līdz baltajām smilšu kāpām. Bet, izrādās, nekas nemaz nav jāmeklē. Tikko esam izkāpuši no autobusa, mums viss tiek pasniegts kā uz paplātes.

Gribētos gan iztikt bez kaulēšanās, bet sākotnēji piedāvātā cena par braucienu uz tuksnesi tomēr ir stipri lielāka, nekā norādīts ceļvežos. Bet kas gan cits vietējiem atliek? Viņi ir pieraduši, ka tūristi pēc pirmā cenas piedāvājuma vienmēr cenšas to nokaulēt. Bet vai tad katrs negrib par savu darbu saņemt pienācīgu algu? Un bez vietējo palīdzības līdz tuksnesim, baltajām kāpām, kamieļiem un berberu apmetnēm tāpat neviens nevar tikt.

Ieceļotāju iedibinātā kaulēšanās tiek aktīvi kultivēta tik sen, ka tā jau kļuvusi neatņemamu tirgošanās sastāvdaļu un tiek uzskatīta par piederīgu šīs zemes kultūrai. Dažs pat ņemas apgalvot, ka izvairīties no kaulēšanās būtu nepieklājīgi, tomēr prēmijas savā darbā gan patīk saņemt visiem. Diez vai marokāņi arī kādreiz nebūtu pelnījuši kādu prēmiju?

Lai nu kā, kam gribēti un kam – negribēti, bet kaulēšanās šajā zemē iet vaļā uz nebēdu. Vietējie pratuši šo procesu padarīt par gana azartisku pasākumu. Ar prāvu aktiermākslas, humora un entuziasma devu kaulēšanās process nereti tiek pārvērsts par veselu izrādi, kuras scenārijs tiek radīts turpat uz vietas. Un atkarībā no iesaistītajiem dalībniekiem un viņu rakstura, šī spēle katru reizi ir citāda. Gan aizrautīga, koķeta, humoristiska amzierēšanās, kuras gala iznākumā uzvarētāji ir abi – kā pircējs, tā pārdevējs – abpusēji veiksmīgs darījums, pozitīvas emocijas un krāsaina piedzīvojuma bagātināta diena. Gan kārtīga drāma, kas noslēdzas ne uz pozitīvas nots, jo izrādes gaitā kāda no pusēm mēģina pārkāpt spēles robežas vai ieviest jaunus noteikumus. Ieejot kaulēšanās azartā, var gadīties piemirst, ka katra lieta, pakalpojums, kam tiek mēģināts nodiņģēt viszemāko cenu, patiesībā ir cilvēku ieguldītais darbs un no atlīdzības, ko tie saņems, būs atkarīgs, cik dienas viņi varēs paēdināt savu ģimeni.

Par tirgū pārdoto preču vērtību un par tām pieprasīto samaksu esmu sākusi domāt daudz rūpīgāk, kopš dzirdēju stāstu par kāda marokāņu amatnieka ģimeni. Tēvs ir podnieks, kas visu mūžu to vien darījis kā caurām dienām no māliem gatavojis traukus pārdošanai. Darbs ir grūts un viņš strādā garas darba stundas no agra rīta līdz vēlai naktij. Par tik īsu darba dienu kā astoņas stundas viņš pat neuzdrošinās sapņot. Tomēr vīrs uzskata, ka viņam ir ļoti paveicies, jo agrā jaunībā viņam bijusi iespēja apgūt šo arodu. Viņa ģimene dzīvo pieticīgos apstākļos, laukos, tālu no pilsētas. Eiropietis droši vien tos pat nesauktu par dzīves apstākļiem un liela daļa no mums pat dienu nespētu tur izturēt, kur nu vēl mūžu nodzīvot. Bet tas ir tas, ko šī ģimene var atļauties, un viņi ir pateicīgi par to, kas viņiem ir. Kopā ar tēvu diendienā strādā arī viņa dēls. Dēlam ir 14 gadu, taču skolā viņš neiet. Puika gribētu gan, bet ģimene nevar to atļauties. Ir jāstrādā, lai nopelnītu iztiku. Samaksa par izstrādājumiem ir tāda, ka tikai ar tēva izgatavotajiem traukiem vien nepietiktu, lai varētu nodrošināt visu ģimeni.

Tagad, kad zinu šo stāstu, katrreiz, kad situācija pieprasa kaulēšanos, par to atceros. Katram pārdevējam taču ir savs stāsts, vien mēs to nezinām. Lai arī vēlējos maksimāli izvairīties no kaulēšanās procesa, tomēr kaut kā dabiski sanāk ieņemt savu lomu šajā tirgošanās izrādē. Šejienieši ir pieredzējuši un, šķiet, viss rit pēc paredzētā scenārija – mēs nepiekrītam viņu pirmajai piedāvātajai cenai par dienas braucienu uz tuksnesi, savukārt viņi piedāvā jaunu cenu.

Maroka_003

Tālāk, mums šajā pasākumā esot visai pasīviem, sanāk neliels kuriozs – īsti nekaulējoties, tomēr iegūt visai izdevīgu darījumu. Kamēr savā starpā apspriežamies, mums tiek dots jau jauns piedāvājums – nedaudz piemaksājot, vienas dienas izbrauciena vietā doties divu dienu piedzīvojumā tuksnesī ar nakšņošanu berberu teltīs. Šādu variantu nebijām apsvēruši. Brīdi domājam, ko izvēlēties, kā labāk darīt. Bet pa to laiku mums jau tiek piedāvāta atlaide!

Maroka_004

Kaut mūsu sākotnējais plāns bija tikai pačamdīt baltās smiltis, izbraukt ar kamieļiem un jau vēlu vakarā traukties tālāk iekarot Marokas grandiozās pilsētas, tomēr vilinājums pavadīt nakti Sahāras tuksnesī ir pārāk liels. Un skaidrs, ka šādu izdevību garām laist nevar! Vēl mirkli apspriežamies, kā saplānot tālāko ceļojumu, kuru apskates vietu svītrot no nākamo dienu maršruta. Nespējot sagaidīt atbildi no mūsu puses, tiek piedāvāta nākamā atlaide. Gala rezultātā iegūstam pietiekami labu cenu divu dienu avantūrai tuksnesī un jaunu marokāņu draugu Ismailu, kurš top par mūsu tuksneša pavadoni nākamajās divās dienās. Nu ko, braucam!

Maroka_002

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.