Uz www.jekaba.lv

Maroka, 14.daļa – No vienas galvaspilsētas uz nākamo

Alise Melngave, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Tikko pabijuši vienā no Marokas bijušajām galvaspilsētām, Marakešā, nu jau dodamies uz nākamo – Marokas viduslaiku galvaspilsētu Fezu. Šo godu – būt par galveno karalistes pilsētu – Feza nesa 400 gadu. Mūsdienās tā ir vieno no skaistākajām Marokas pilsētām un ne reti tiek uzskatīta par valsts garīgo centru, saukta arī par “Rietumu Meku” un “Āfrikas Atēnām”.

Pirms pazūdam vecpilsētas šauro viduslaiku ieliņu labirintos, dodamies kalnā uz tā saukto veco Medinu, kur saglabājušās senās Fezas pilsētas drupas. Rīts ir gaužām apmācies. Šķiet, viens mākonis uzsēdies tieši uz kalna, savukārt otrs – apklājis Fezas pilsētu. Ar vai bez mākoņiem, bet pilsēta ielejā izskatās iekārtojusies itin ērti. Apkārt zaļpelēki pakalni, vidū balta pilsēta. Tik blīvi apbūvēta! Māja pie mājas, vien retumis kāda tumša koku galotne izspraucas caur karaliski baltajiem mūru stāviem. Jā, te pavisam noteikti var atrast mājvietu vairāk nekā miljonam iedzīvotāju.

Maroka_004

Maroka_003

Interesanti, ka, paejot dažus metrus uz kalna otru pusi, paveras kardināli atšķirīga ainava – koši zaļi pakalni un tumši zaļi koku puduri gandrīz bez nevienas mājas. Turpat staigā gani, kas uzrauga savus aitu ganāmpulkus. Vienam vien pāris aitas, citam – desmitiem. Drīz arī mēs pa aitu iestaigātajām slīpajām kalnu taciņām slīdam lejup uz Fezas pilsētu.

Maroka_002

Šī ir īstā vieta, kur izjust viduslaiku elpu – šī ir viena no arābu viduslaiku pilsētām, kas līdz mūsdienām saglabājusies vislabāk. Viena no Fezas Medinām ir pat iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Tas, kas mani Fezā pārsteidz visvairāk, ir iespēja skatīt un aptaustīt pasaku cienīgus karaliskus mūrus – tādus kā zīmē bērnu grāmatās. Kad stāvi tiem tuvu klāt, rodas sajūta, ka esi vien maza skudriņa. Smilšu krāsas mūri slejas piecstāvu mājas augstumā, tiem ir dekorēta augšmala un mazi tornīši. Savukārt garumā tie stiepjas tik tālu, ka ne saskatīt. Ieejas vārti veidoti no lielām pusloka arkām, ko vienviet pat sargā divi lieli, apaļi torņi, kam katram augšā tāds kā kronis. Šis kronis veidots no vēl 16 maziem tornīšiem un, vakaram tuvojoties, atgādina svečturi.

Maroka_009

Maroka_010

Pilsētā notiek lieli remontdarbi, taču tas nemazina tās skaistumu. Vajag tikai skatīties smilšu, putekļu un cementa kalniem pāri, kur aiz iespaidīgajiem mūriem paceļas Fezas mošeju flīzētie minareti.

Maroka_011

Stāvot pie galvenajiem vārtiem ieiešanai Medinā, pārņem īpaša sajūta. Bab Boujeloud tiek saukti par Zilajiem vārtiem, taču no vecpilsētas puses tie krāsoti smaragdzaļi. Kā atslēgas caurumi šos vārtus rotā trīs grezni dekorētas pakavveida arkas. Pa centrālo no tām paveras gabaliņš vecpilsētas ar zaļi flīzēto mošeju minaretiem fonā. Tā vilināt vilina slēgt tās durvis vaļā un ielūkoties dziļāk pilsētā.

Maroka_013

Ceļš mūs aizved uz vienu no vecākajām un slavenākajām Marokas mošejām – Karavijinas mošeju, kas paslēpusies pašā Medainas sirdī un savā paspārnē sargā arī pasaulē vecāko joprojām funkcionējošo universitāti. Tā kopš savas dibināšanas 859. gadā darbojas bez pārtraukuma. Ieeja atļauta vienīgi musulmaņiem, bet mēs tāpat varam baudīt greznās ēkas fragmentus, kas skatāmi no ārpuses. Marokāņu arhitektūra izceļas ar īpaši smalkiem kokgriezumiem, skaistām flīzēm un gleznojumiem. Kādā šķērsielā ieraugām debesu zilas kāpnes, visas noklātas ar sīkām flīzītēm.

Maroka_006

Mēs klīstam pa mazajām ieliņām un novērtējam marokāņu amatnieku darbus. Visa vecpilsēta ir viens liels tirgus. Atšķirībā no Marakešas, kur tirgošanās lielākoties notika uz ielām, Fezā mēs vairakkārt tiekam aicināti veikalu iekštelpās. Kopā ar vēl dažiem tūristiem vietējā gida pavadībā tiekam ievesti ādu apstrādes pasaulē. Ieejam pa mazām, šaurām durtiņām un nonākam priekšnamā, kur ne apgriezties. Vidū kāpnes, bet visapkārt no grīdas līdz griestiem savietotas preces – pārsvarā dažādas krāsas ādas somas un jostas.

Maroka_008

Mirkli paraudzījušies, tiekam aicināti kāpt pa kāpnēm augšup. Tur jau telpa lielāka, kas tāpat kā pirmajā stāvā piekrauta ar ādas izstrādājumiem. Bet, kad uzkāpjam trešajā stāvā, mūs pārsteidz negaidīta aina – no mazā priekšnamiņa tiekam ievesti milzīgā zālē, kas ir gandrīz tik liela kā skolas sporta zāle. Un tā ir pilna ar somām, koferiem, jostām, svārkiem, vestēm, makiem, grāmatu vākiem, apaviem… un cik tur kažoku – jebkurai gaumei un vajadzībai! Ādas preces mūs neuzrunā, taču ir interesanti paskatīties arī tāpat vien. Kaut ko tādu neviens no mums iepriekš nebija redzējis.

Taču arī trešais stāvs nav pēdējais – mūsu ekskursija turpinās vēl augstāk. Gids izved mūs uz mājas jumta. Skatam paveras iespaidīga panorāma – mošeju minareti, pilsētas mūri, šīferētie jumti un jumta terases. Vietām par māju senatni liecina nobrukušās sienas, apdilušie balkoni. Dažs jumts apaudzis ar biezu, koši zaļu zāli vai mīkstu sūnu kārtu. Uz zaļgani pelēkā pilsētas fona spilgti izceļas tik tikko koši sarkanā tonī krāsotā dzija. Asinssarkanās dzijas kūlīši izkārti cits aiz cita uz veļas striķa.

Maroka_007

Savukārt paraugoties lejup, skatam paveras mākslinieka darbnīca. Mājas pagalmā iebūvēti milzu toveri, kas ir pildīti ar dažādu krāsu ūdeni – bēšu, dzeltenīgu, zaļganu, oranžīgu, tumši brūnu, pelēku un vairākiem baltās krāsas toņiem (kopā saskaitu astoņus dažādus baltās krāsas toverus!). Turpat blakus lielā kaudzē sakrautas brūnas ādas. Pāris puišeļu tās stiepj no vienas kaudzes uz krāsu toveriem, bet jau nokrāsotās ādas krāmē citā kaudzē. Otrā pagalma pusē kaudzēs saliktas dzijas un vilna. Strādnieki atsēdušies atpūsties turpat uz krāsu toveru malām. Sākumā man izliekas, ka te darba ritms tāds, ka divi strādā, bet astoņi uzrauga. Bet nav jau, nav tik traki. Brīdi pavērojuši, redzam, ka viņi strādā uz maiņām un darbs noteikti nav viegls.

Maroka_012

Fezas pilsēta sevī glabā vēl daudz dažādu noslēpumu un piedzīvojumu. Vajadzētu vēl vairākas dienas, lai tos izzinātu, bet mums laiks doties tālāk. Saskandinājuši tikko spiestas apelsīnu sulas glāzes, uzsaucam tostu par atgriešanos Fezā tuvā nākotnē. Mūsu ceļojums pamazām tuvojas izskaņai. Pirms galapunkta atlikusi vēl viena diena, un priekšpēdējais pieturas punkts Āfrikas kontinentā jāizvēlas rūpīgi. “Lonely Planet” ceļvedis mums palīdz. Atliek ieraudzīt vien pāris bilžu, kad nevilcinoties vienbalsīgi nolemjam – tā būs Čefčauena.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.