Uz www.jekaba.lv

Mans nejaušais pieskāriens Kubai: 8. daļa (noslēgums)

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
3 min. lasāmviela

Toma Kreicberga grāmatu “Havanas kaķu karalis” iesaku lasīt jau pēc Kubas apmeklējuma, tad var daudz smalkāk iejusties galveno varoņu ceļojumā. Protams, tā nekļūs mazāk lieliska, ja tiks izlasīta tāpat vien.

Tiku pie šīs grāmatas īstajā laikā un vietā, pateicoties vienam atgadījumam ar manu ceļotāju, kas busiņā aizmirsa savas lasāmbrilles un atguva tās pēc trīs atpūtas dienām Varadero kūrortā. Viņa bija rādījusi man Toma Kreicberga grāmatu vēl Rīgas lidostā, un es nodomāju, cik ļoti man to gribētos izlasīt.

Kad attapos, ka man pašai līdzi nav pat žurnāla, kur nu vēl grāmatas, ik pa laikam iedomājos, ka atpūtas dienās būs vien jālūdz Mārītei grāmatu man aizdot. Un atkal viss sakārtojās – tiklīdz sazinājos ar autobusa šoferi un noskaidroju, ka brilles būs pie savas saimnieces pēc trīs dienām, grāmata nonāca manā rīcībā.

Atzīšos, ka “Havanas kaķu karalis” mani burtiski ierāva savos notikumos – noteikti varēju šajā stāstā tik labi iejusties, jo atpazinu gandrīz visas grāmatā pieminētās vietas. Paldies autoram par iespēju iepazīt Kubu arī caur viņa pieredzi un iztēli!

Īsumā ir tā, ka Kubu ieliku pie “savām vietām”. Tur jutos viegli, droši un iederīgi. Un šo zemi nevar neiemīlēt. Lai arī tur valda sistēma, ko mēs jau esam aizmirsuši, jāatzīst, ka salsas ritmos pulsējošs ikdienas dzīvesprieks tik lielos apjomos mums nekad nav bijis. Vai tas saulainā klimata dēļ, vai tāpēc, ka kubieši vienkārši prot katru dienu dzīvot kā pēdējo – atliek tikai vēlēties skatīties uz dzīvi tāpat kā viņi. 

Tā kā mēs Kubu iepazinām organizētā ceļojumā, es domāju, ka esam ieguvēji – vienpadsmit dienās esam atklājuši šo zemi ne tikai caur apskates objektiem, bet caur vietējās kubietes klātesamību un esam ieraudzījuši šajā valstī visu to skaistāko. 

Kubā mīt kontrasts starp bagātību un nabadzību. Tur mīt pretrunīgi viedokļi par revolucionāru personībām. Un, protams, mēs visi apzinājāmies, ka tur dzīvo arī skarbi dzīvesstāsti un smaga ikdiena, bet tūristi ir daļa no Kubas. Un turpat, līdztekus visam, tur rit īstā dzīve – ar dzīvesprieku un sauli. Kāds var teikt, ka tūristi atbalsta autoritāro režīmu, bet, atstājot Kubā savus konvertējamos peso, es, lai arī pavisam mazliet, tomēr palīdzēju kubiešiem dzīvot vieglāk… Vismaz tā es jutos. Es skaidri zinu, ka gribu vēlreiz aizbraukt uz Kubu, un, ja mans raksts kaut mazliet iedvesmos vēl kādu to apciemot, tad man būs izdevies nodot savas sajūtas par šo zemi. 

Interesanti fakti par Kubu

  • Kubas simbols ir karaliskās palmas.
  • Kubas nacionālais sporta veids ir beisbols.
  • Katrā Kubas mājā ir šūpuļkrēsls.

  • Trinidadā un citās mazajās pilsētās cilvēki uz ielām lūdz ziepes.
  • Valsts autobusi nedrīkst braukt tukši, tiem vienmēr ir jāpaņem uz ceļa balsojošie cilvēki.
  • Par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu šoferim draud tiesību atņemšana uz laiku, sākot no sešiem mēnešiem.
  • Lidostā nepieņem ne vietējos, ne konvertējamos peso, tikai eiro un ASV dolārus.
  • Sasveicinoties uz abiem vaigiem tiek dotas skaļas bučas.
  • Laukos ceļa malās žāvējas rīsi.
  • Pensijas vecums vīriešiem ir 65 gadi, sievietēm – 60 gadi.
  • Pēc skolas beigšanas jauniešiem trīs gadus jāstrādā sociālais darbs ar stipri ierobežotu atalgojumu.
  • Prostitūcija. Tā, protams, nav atļauta. Ja meitene iet līdzi ārzemju vīrietim uz viesnīcu, viņa tiek reģistrēta sistēmā un trīs gadus nedrīkst vairs nevienā sistēmā figurēt ar citu vīrieti. Ar to pašu – drīkst.

P.S. Visi fakti un situācijas ir aprakstītas tā, kā es tās esmu ieraudzījusi un sadzirdējusi, bet ieraudzīt un sadzirdēt vienas un tās pašas lietas mēs mēdzam ļoti atšķirīgi. Tāpēc neuztveriet šo manu iespaidu izklāstu par pilnīgu patiesību, jo lietas mainās un tātad – vienas vienīgas patiesības jau nemaz nav… Atkal jau mudinu – aizbrauciet paši!

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.