Uz www.jekaba.lv

Mans nejaušais pieskāriens Kubai: 6. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
5 min. lasāmviela

Īsti vietā būtu vēl viena tēma – vīriešu uzmanība. Nerakšu dziļi, jo saturīgu stāstu par to man nav, bet ir viens novērojums – Kubas vīrieši nebaidās izrādīt sievietei savas simpātijas. Ceļojumā trīs reizes izjutu šāda veida uzmanību un varu tikai minēt, kādi stāsti man būtu, ja es ļautos šo vīriešu uzstājībai, kura, starp citu, bija pieklājības robežās. Mulstot par negaidītajiem pavērsieniem, pieklājīgi pateicos par man izrādīto uzmanību un veikli izvairījos no savas kontaktinformācijas izpaušanas.

Iespējams, mani mulsināja arī kopīgas sarunvalodas trūkums – kā jau minēju, Kubā reti kurš prot angļu valodu, šie vīrieši runāja skaidrā spāņu valodā, kuru, savukārt, neprotu es. Bet tas nebija iemesls, lai viņi nemēģinātu ar mani sazināties, izmantojot Loretu. “Vai tā ir meitene no tavas grupas? Man viņa patīk!” Nu lūk, bet ģitārists no vietas, kur ieturējām pusdienas, tomēr ne tikai iepazinās ar mani, bet, iztaujājot Loretu par mūsu grupas vakara plāniem, vēlāk sameklēja mani, lai aizvestu padejot salsu. Atzīšos, ka šie uzmanības apliecinājumi manu brīvās sievietes pašapziņu pacēla augstākos līmeņos. 

Atgriežoties pie Kubas apskates vietām – apmēram 10 kilometru attālumā no Trinidadas pilsētas ir pludmale ar baltām smiltīm un zilu jūru. Ir jauki, bet ceļojuma noslēgumā, izbaudot Varadero Atlantijas okeāna pludmales, tomēr sliecos atzīt, ka tās ir skaistākas, bet tā jau tāda piekasīšanās.

Atlantijas okeāna krastā 

Varadero ir kūrortpilsēta Atlantijas okeāna krastā. Pati pilsēta atgādina mūsu Jūrmalu – centrs ir piepildīts ar dažādām kafejnīcām, veikaliņiem, bet pludmales ieņēmušas dažāda līmeņa viesnīcas. Vienā no tām mēs baudījām trīs dienu atpūtu. Pludmale bija pasakaini skaista – baltas smiltis un ļoti tīrs, patīkami silts ūdens.

Es nevaru sevi pieskaitīt pie pludmales atpūtas cienītājiem, jo man patīk aktīvi un izzinoši ceļojumi, bet šoreiz es atkal nepazinu pati sevi – ar milzīgu baudu skaistajā pludmalē iekārtojos uz sauļošanās krēsla un nedarīju neko. Ar lielu baudu nedarīt neko man nebija izdevies jau pāris gadus. Ak, jā, es lasīju “Havanas kaķu karali”. Peldējos Atlantijas okeānā. Un atkal nedarīju neko. Viena no ceļotājām, Dace, ik pa laikam mani izrāva no nekā nedarīšanas ar pastaigu pēc kāda kokteiļa vai ar kādu aizraujošu sarunu, un arī pierunāja doties izbraucienā ar buru katamarānu.

Apmetāmies “viss iekļauts” tipa viesnīcā, kurā pārsvarā dzīvoja itāļu atpūtnieki. Tas savā ziņā bija gan labi, gan mazliet amizanti, jo visi vakara šovi notika itāļu valodā, kas nebija traucējoši, kamēr noritēja šova koncerta daļa, bet, kad sākās sarunu šovi, mums bija jāmaina izklaides veids, jo saprast, protams, neko nevarēja. Viesnīca atradās apmēram trīs kilometru attālumā no Varadero centra, kur vakaros viss ir skaisti izgaismots, kafejnīcās skan mūzika un ir daudz krievvalodīgo atpūtnieku, jo no Maskavas uz Varadero ir tiešais čarterreiss. Kopumā – visnotaļ ļoti simpātiska kūrortpilsēta ar debešķīgām pludmalēm.

Grupas jaunākajai – 11 gadīgajai – ceļotājai Alisei Kuba šķita diezgan garlaicīga un nogurdinoša, diemžēl šo noskaņu pastiprināja nezin kur noķertais drudzis, bet delfīnšovs Varadero delfinārijā tomēr izsvītroja šo ceļojumu no viņas “nepatīk” saraksta. Sajūsmā bija arī pieaugušie – pats šovs nebija nekas īpašs, bet pelde ar delfīniem bija unikāla un atmiņā spilgti paliekoša pieredze.

Kubas internets

Daudzi jautā – kā Kubā ir ar internetu? Internets ir, to katrā viesnīcā var nopirkt, respektīvi, var nopirkt Wi-Fi kartiņu, kas darbojas vienu stundu. Maksā 1 CUC, bet Havanā, centrā esošajā viesnīcā Habana Libre Hotel – 2 CUC. (Turklāt tur nopirktā karte nedarbojās citur, bet citur pirktās nedarbojās tur). Ievadot pieejas kodu no kartītes, var tikt pie interneta, bet tiklīdz to beidz lietot, jāatceras atslēgties, jo laiks tiek uzskaitīts arī tad, ja internetu vairs aktīvi nelieto. Ātrums nav tik liels kā pierasts pie mums, bet ir pietiekams – ielikt bildes un video Instagram varēju, bet atzīšos, ka man tīri labi patika arī tās pāris dienas, kad pie interneta netiku (nemaz nemēģināju tikt). Tāda laba un brīva sajūta, esi šeit un tagad, baudi katru brīdi realitātē. 

Gastronomiskā Kuba

Ēdiens Kubā ļoti, ļoti, ļoti garšīgs! Tradicionālie rīsi un melnās pupiņas, batātes, kukurūza, augļi (mans jaunatklājums – guava), zivis, jūras veltes.

Mana draudzene, kura Kubu apmeklēja individuāli, sūdzējās, ka viņai pietrūka laba ēdiena, un es nezinu, vai mūs kā organizētu grupu veda uz vietām ar labu ēdienu vai arī gada laikā kaut kas ir mainījies uz labo pusi. Varbūt mēs vienkārši nebijām izsmalcināti gardēži un atzinām par labu ēdienu, kas ir vienkārši labs? Privātais bizness Kubā sākās apmēram pirms septiņiem gadiem, un mēs, lai arī iepazinām Kubu ar valsts tūrisma kompāniju, pusdienojām gan valsts kafejnīcās, gan privātajās – atšķirība nebija jūtama ne ēdienā, ne apkalpojošā personāla attieksmē, ne interjerā.

Interesanta tēma man šķiet kubiešu saldumkāre. Kubā teju visam tiek likts klāt cukurs un medus, pat ananasu sulai, kas jau ir dievīgi salda un garšīga arī tāpat. Reiz pusdienās mūsu šoferis, paskatoties, cik gardi es dzeru tikko atnesto sulu, noskurinājās – viņam esot uzmetusies zosāda no tā, ka es dzeru sulu bez cukura. Un iebēra savā sulas glāzē kādas 3–4 cukura karotes. Arī Loreta savai brokastu tējai vienmēr pielika gan medu, gan cukuru. Foršais salsas puisis no Trinidadas teica, ka cukurs ir nepieciešams kubiešu organismam karstā klimata dēļ. Kā tas īsti strādā, neuzzināju… Bet, kad Loreta stāstīja, ka viņu zemenes un vīnogas neesot ēdamas, jo skābas, sākām apcerēt, ka mums noteikti tās šķistu ļoti baudāmas.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.