Uz www.jekaba.lv

Mans nejaušais pieskāriens Kubai: 2. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
4 min. lasāmviela

Plaši pazīstamā rakstnieka Ernesta Hemingveja iecienītā viesnīca bija “Ambos Mundos” (spāņu valodā nosaukums nozīmē “Abas pasaules”). 1932. gadā 511. numuriņš viesnīcas piektajā stāvā kļuva par rakstnieka pirmajām Kubas mājām. Pa logu paveras skats uz veco Havanu un ostu. Īre par šo istabiņu esot bijusi pusotrs ASV dolārs par nakti. Šajā viesnīcā Hemingvejs esot dzīvojis līdz pat 1939. gadam, kad viņš pārcēlās uz māju kalnos netālu no Havanas, kur dzīvojis kopā ar savu sievu un daudzajiem kaķiem. Runā, ka Hemingveja mājā esot bijis teju 60 kaķu.

“Ambos Mundos” viesnīca joprojām ir saglabājusi rakstnieka numuriņu, un ļauj tūristiem ielūkoties viņa mazajā pasaulē, radot sajūtu, ka pats rakstnieks ir uz mirkli izgājis. 

Hemingveja bāri

Vēl viens temats, kuru gribu pieminēt, rakstot par Hemingveju, ir viņa ietekme uz bāru kultūru un Kubas slavenajiem kokteiļiem. Visiem ceļotājiem ir zināms, ka, esot Havanā, obligāti ir jāaiziet uz restorānu “La Floridita”, kur var satikt pašu rakstnieku – atspiedies pret bāra leti, stāv Hemingvejs, oriģinālā izmēra bronzas skulptūra – un noteikti jāuzņem bilde ar daikiri kokteili rokās, stāvot tam blakus.

Var, protams, dzert klasisko daikiri, bet var pasūtīt īpašo Hemingveja kokteiļa versiju, kas satur maz cukura un divas reizes vairāk ruma nekā oriģinālais variants. Šis kokteilis ieguva nosaukumu “Papa Daiquiri”, jo Hemingveja iemīļotais bārmenis, viņam pasniedzot prasīto, “uzlaboto” kokteili, esot teicis: “Te tas ir, papa!” Vēl viens daikiri kokteiļa variants ir “Hemingway Special”, kas papildināts ar kokteiļķirsi un greipfrūtu sulu. Nu lūk, visus šos kokteiļus joprojām var pagaršot 200 gadus vecajā bārā “La Floridita”. Iespējams, ka par ilgo pastāvēšanas laiku tam ir jāpateicas tieši slavenajam rakstniekam, jo bārs vienmēr pulcē Hemingveja daiļrades cienītājus.

Havanā Ernestam Hemingvejam bija divi iecienīti bāri – „La Floridita”, kur viņš baudīja daikiri, un „La Bodeguita del Medio”, kurā tika dzerts mohito. Diemžēl mohito man nāksies dzert nākamajā Kubas apciemojuma reizē, jo šoreiz mēs otrajā Hemingveja bārā neiegriezāmies. Hemingvejs esot rakstījis: „My Mojito in La Bodeguita, my Daiquiri in El Floridita,” šo viņa izteicienu vēl joprojām viņa paša rokrakstā varot lasīt uz bāra „La Bodeguita del Medio” sienas. 

Ruma kokteiļi

Tā mēs plūstoši no Hemingveja bāriem pāriesim pie vēl vienas aktuālas tēmas – Kubas ruma kokteiļiem. Tā kā Kubas nacionālais dzēriens ir rums, kas ražots no cukurniedru cukura, tad šo dzērienu tur bauda visi – tīru vai kokteiļos. Protams, visus kokteiļus varēja dabūt arī bez ruma, bezalkoholiskajā versijā, bet man tie šķita par saldu. Pielejot klāt mazliet ruma, saldā garša neitralizējās līdz man pieņemamam līmenim, bet tajā pašā laikā ruma klātbūtne bija viegla un noteikti neradīja reibumu.

No visiem kokteiļiem – Mojito, Cuba Libre, Margarita, Piña Colada, Daiquiri, Trinidad Colonial – grupa teju viennozīmīgi par gardāko atzina Piña Colada, visgaršīgākais tas bija pie krāsainajām klintīm Viñales ielejā. Bet man pašai visvairāk garšoja daikiri. Varbūt es kā Hemingveja literatūras cienītāja iedvesmojos no viņa izvēles.

Trinidadā vēlāk nobaudījām arī Canchánchara kokteili – mazā, apaļīgā māla trauciņā pildīu rumu ar medu un laima sulu. Šis kokteilis, kas radies tieši Trinidadas pilsētiņā, esot pirmais vietējo radītais Kubas kokteilis, ļoti stiprs. 

 Antīkie auto

Pirmais, kas Havanā pievērš viesu uzmanību, ir krāsaini antīkie auto, kas, mirdzoši nopulēti, lēni pārvietojas pa pilsētas ielām visās varavīksnes krāsās. Tik ļoti gribas iekāpt un iekārtoties kādā no tiem, lai sajustu vēju matos un to īpašo, ekskluzīvo auru. Koši rozā, zaļā, zilā, dzeltenā, sarkanā krāsā pa ielām pārvietojas Motormuzeja cienīga kolekcija – pontiaki, ševroleti, buiki, fordi… uz ielām redzamas arī mūsdienīgas automašīnas un, protams, krievu moskviči un žiguļi.

Loreta stāsta, ka viņas ģimene pirms pāris gadiem pārdevusi savu lielo un ēdelīgo amerikāņu pontiaku un iegādājusies lietotu moskviču par 11 tūkstošiem eiro, bet šobrīd par tādu būtu bijis jāatdod jau 21 tūkstotis.

Ceļojuma noslēgumā arī mēs tikām izvizināti ar antīkajiem auto. Sasēdāmies trīs elegantos automobiļos un, pacilātā noskaņojumā smaidot, plīvojošiem matiem mājām atvadas nu jau iemīļotajai Havanai. Stundu garais brauciens veda mūs gar eleganto Miramar rajonu, kur atrodas bagāto cilvēku greznie namīpašumi un daudzas vēstniecības, līdz nonācām zaļajā zonā, kas mums visiem lika aizturēt elpu no skaistuma – diži koki ar nokareniem zariem mums ļāva domāt, ka atrodamies filmas “Avatars” mežā.

Man gadījās braukt 1949. gada ražojuma auto gaiši rozā krāsā. Pie stūres meitene, kas saģērbusies pieskaņoti – ar tikpat maigi rozā salmu platmali, baltā kreklā un žokeja biksēs. Izsmalcināti!  

Vēlies iepazīt Centrālamerikas kolorītu? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.