Uz www.jekaba.lv

Ko darīt Berlīnē? Pieredzējušu ceļotāju ieteikumi

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
8 min. lasāmviela

Reiz vārda dienā saņēmu brīnišķīgu dāvanu – lidojuma biļetes uz Berlīni. Uz kārtīgās Vācijas nepieradināto galvaspilsētu. Kā mani turienes draugi paziņoja – Berlīne nav Vācija. Un patiešām – kā spoguļrakstā. Šāds īsās formas ceļojums ir labākais, kas ar mani varēja notikt vienā pastieptā maija nedēļas nogalē. Tagad, liekot roku uz sirds, varu skandināt – brauciet uz Berlīni! Divreiz, trīsreiz, četrreiz… gadā. Un topiet pārsteigti.

Berline_002

Ierodoties galamērķī, bijām jau diezgan sagatavoti situācijai – iepriekšējā vakarā līdz gandrīz gaiļa dziesmai norunāju ar pasaules ceļojumā iepazītu pilntiesīgu berlīnieti Gregoru par turienes dzīvi un iedzīvi. No viņa uzzināju, ka mūsu naktsmītnes vietai izvēlētais Neukolln imigrantu rajons diezgan spilgti iemieso Berlīni. Uzreiz pēc iekārtošanās Airbnb īrētā istabā, apsēdāmies pie alus veikaliņa galda ielas malā, lai pavērotu cilvēkus. Ar pirmajām nosēdētajām minūtēm sejā iesitās brīvība. Visas iespējamās rases un ticības. Hipiji un cilvēki uzvalkos vienuviet. Berlīnieši viens otram netraucē, jo, šķiet, ka no to galvām ir pilnībā izmesti stereotipi un līdz ar to – nepamatots naids pret citādo. Visu, ko mēs trīsarpus dienās redzējām, varētu raksturot tā – absolūta liberālo vērtību uzvara. Tomēr šķietamā visatļautība Berlīnē neiet pāri katla malām. Neviens neākstās tikai tāpēc, ka tas ir atļauts.

Berline_009

Berline_026

Jau pirmajā vakarā nejauši sastapām portugāļus Hugo un Inešu, kuri dzīvo un ceļo savā labiekārtotajā kravas furgonā kopā ar četriem suņiem. Tādi pasaules klaidoņi. Viņi sešus mēnešus gadā strādā Francijas vīnogu laukos, pārējos sešus – brauc, kur acis rāda. Tā mēs divus naksnīgus vakarus pa lielākām un mazākām ielām staidzinājām četrus suņus. Patiesībā trīs, jo mazākais abas reizes atteicās nākt. Arī Hugo un Inešu valdzināja Berlīne, un Berlīnei piestāvēja viņi.

Berline_023

Un jau pirmajā vakarā (pēc atvadām no suņiem un jaunajiem draugiem) nogājām ar ferneta glāzēm (mūsu ģimenē iecienīts itāļu alkoholiskais dzēriens Fernet Branca) vēl desmit kilometrus. Jā, Berlīnē drīkst iemalkot uz ielām, ko turienieši prasmīgi bauda. Nevis lai piemautos līdz nesaprašanai, bet gan lai atspirdzinātos ar, piemēram, vēsu aliņu. Ceļa galā mūs gaidīja aizdomīga paskata noliktavas istaba, kurā nolēkājām līdz rītam pie kvalitatīvas tehno mūzikas. Underground pasākumi ir visīstākā Berlīnes štelle. Berlīne atgriež jaunību.

Ēd, kur pagadās

Latvijā atgriezāmies ar ļoti labu pēcgaršu, jo berlīnieši ir izlutināti ēdāji. Ar uguni nebija iespējams atrast nekvalitatīvu maltīti. Ej, kur vien vēlies – paēdīsi garšīgi. Milzu nacionalitāšu sajaukums ļauj uz paplātes dabūt jebko. Mūsu Neukolln rajonā uz Hermann ielas vien nieka 200 metru rādiusā varēja tikt pie turku, libāniešu, arābu, itāļu, Āzijas virtuvēm.

Ar donner kebabu kļūdīties vispār nav iespējams. Tas radies tieši Berlīnē, tāpēc uzskatāms par nacionālā ķēķa brīnumu. Ļoti bagātīgi piepildītas, kraukšķīgas, taču mīkstas maizes ar pievienotu ārkārtīgi lielu turku pavāru mīlestību pret savu arodu un katru pagatavoto donneru. Vienīgais, ko varu ieteikt – kad saņem jautājumu par mērcēm, saki: „Alles.” Otrs vietējo pavāru veikums ir Curry wurst. Līdzīgs kā britu un jaunzēlandiešu fish and chips, tikai zivs vietā desiņas. Nedaudz jau gan peldēja majonēzē un kečupā, taču kā ielu ēdiens tīri labs un lēts. Noteikti vērts vismaz reizi dzīvē saķerties ar Curry wurst. Tad vēl vietējie (vismaz mūsu draugi) lepojās ar vietējo Berlīnes saldējumu – Florida ice (nopērkams pārtikas veikalos). Ben & Jerry’s līdzinieks, tikai lētāks un savējais.

Berline_029

Berline_027

Mums kā ielu ēdienu fanātiem Berlīne ir vieta, kurā viegli neglābjami iemīlēties. Nejauši trāpījām piektdienā, kad savas durvis vēra Bite Club ielu ēdienu festivāls. Šprē upes krastā nelielā stāvlaukumā sabrauca dažādi busiņi un pavāri ar saviem katliem. Sākumā izpētījām piedāvājumu, tad ļāvāmies piebarošanai.

Berline_006

Berline_003

Sāku ar jaimaikiešiem – vista marinēta Jamaikas rumā ar rīsiem un platano (tas banāns, kas ciets,miltains un lietojams līdzīgi mūsu kartupelim). Pasakaini – vista bija burvīga, pilnīga un platano sagādāja nostaļģiju par laikiem, kas pavadīti Amazones džungļos. Arī apkalpošana bija ļoti personiska un jauka.

Berline_007

Berline_004

Tikmēr Elīna atdeva savu balsi par labu indiešu pīles karijam. Teica, ka labākais, kāds līdz šim ēsts. Varbūt pārāk skaļi teikts, bet laikam arī atmosfēra darīja savu. Gribējās pagaršot visu, tāpēc ne mirkli nedomāju par apstāšanos. Iegādājos nachos ar cūkgaļu, izdzērām eilus un finišējām ar saldējumu, kas pārklāts ar karameli un sāli.

Berline_005

Ja nelaimējas būt Berlīnē liktenīgajos Bite Club datumos, tad katru svētdienu varens jandāliņš noris Mauer parkā. Uz izslavēto krāmu tirgu dodas katrs sevi cienošs berlīners. Tur savas prasmes atrāda ielu mākslinieki un mūziķi. Noskatījāmies Austrālijas jaunieša koncertu. Ja nezinātu, tad liktos, ka koka paēnā nosēdies pamuzicēt kāds pasaules klases mākslinieks.

Berline_024

Berline_025

Taču galvenās gaismas bija atkal vērstas ēdiena virzienā. Pieputējušā stāvlaukumā starp krāmu stendiem bija sabraukuši dažādu nacionalitāšu apetīšu apmierinātāji. Iegādājāmies arepas (no kukurūzas miltiem veidotas, pildītas maizītes) no karstasinīgas un patīkami ekstravertas venecuēliešu dāmas. Tālāk skrēju pie korejiešiem, lai tiktu pie tradicionāla cūkgaļas ēdiena. Skan neticami, bet tiešām visu vērtējām ar izcilības zīmi.

Ak, jel, cik labi ir atcerēties visu tur pagaršoto! Nespēju pateikt pietiekošu „paldies” Berlīnes ēdiena valstībai.

Tikai Berlīnē

Berlīne savējiem neko nežēlo. Jau minēju par tehno vietām. Tās visas ir iemitinājušās savulaik pamestās fabriku, staciju un citās ēkās, veidojot pasaulslavenu underground kultūru. Slavenākie klubi ir Begrhain un Tresor, taču ir pārpārēm citu lielāku un mazāku eketroniskās mūzikas oāžu. Vienīgi būs jārēķinās ar ieejas maksu aptuveni 10 eiro apmērā. Vispār berlīnieši daudz kur ir iemācījušies paprasīt skanošo jau pie ārdurvīm.

Mūsuprāt, lielākais piedzīvotais brīnums ir Tempelhof parks. Kādreiz tā bija lidosta pašā pilsētā, tagad atpūtas vieta cilvēkiem. Šķiet, citos zemeslodes nostūros milzīgā teritorija būtu pārvērsta par kaut ko „lietderīgu”, taču Berlīnē viss tiek atstāts, lai savējie varētu laiskoties un pilnveidoties. Agrākie lidmašīnu skrejceļi bija pārpildīti ar skrituļotājiem, riteņbraucējiem un citiem ar kājminamiem rīkiem braucošiem.

Berline_013

Berline_017

Berline_016

Pļavās ļautiņi jogoja, vēroja saulrietus, lasīja, iedega un uz oglēm cepa gardumus, kas arī bija Vācijas galvaspilsētai ļoti raksturīga aina – ģimenes un draugi stiepās ar griliem, krēsliem un visu nepieciešamo, lai parkā varētu pavadīt lauvas tiesu no dienas. Turpat izpētījām vēl vienu Berlīnes klasiku – urbāno dārzu. Katram, kas vēlas rušināties, tiek piešķirta sava kastīte, kur audzēt tomātus vai jebko sirdij tuvu.

Berline_014

Berline_015

Tempelhofā ir izveidots arī bēgļu ciematiņš. Vispār Berlīne varētu būt viena no retajām vietām Eiropā, kur bēgļus uzskata par cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, nevis tie tiek kronēti par tādiem, kas vēlas iedzīvoties uz lētticīgo rietumnieku rēķina, spriedumu izdarot tik pēc atbraukušo dzimtenes, ādas krāsas vai ticības.

Berline_030

Berline_031

Berline_032

Ja gribas redzēt un ietusēt kopā ar hipijiem un īstiem hipsteriem (ne tiem, kuri dzer Illy kafiju pie Apple datoriem, bet tiem, kuriem pat mātes ir notetovētas), tad jauki ir noiet pa Wrangel ielu. Tās malās ir pavisam parasti veikali ar pāris galdiem ārpusē, kur pulkā skaitā pie alus pudelēm dzīvi pārspriež vizuāli un visādi citādi krāšņas personības.

Berline_020

Berline_021

Berline_022

Vispār Neukolln, Kreuzberg un Friedrichshain rajoni ir pārpildīti ar cilvēku brīvību. Var jau būt, ka citos Berlīnes apriņķos dzīve rit citā ritmā, taču ne mēs to vēlējāmies redzēt, ne arī tam bija laika. Pavadījām visas savas stundas tajos trīs maģiskajos nosaukumos.

Par vienu lietu gan jāpasūdzas. Berlīnieši nav sapratuši pareizi, ko nozīmē humpalas. Vienā pavēsā vakarā netrāpījām ar apģērba izvēli un uzskrējām virsū lietoto apģērbu veikalam. Tur par parastu jaķeli ar neiztrūkstošo veļas pulvera aromātu prasīja ap 80 eiro. Arī pēcāk gājām cauri tamlīdzīgiem utūžiem, un visur cenas kā zīmolu veikalos. Lūk, arī biznesa ideja – savāc omītes šmotkas un steidz uz Berlīni kļūt bagāts.

Berline_019

Savā ziņā Berlīne ir mana mīļākā pilsēta pasaulē. Tai nepieder mūžsenas arhitektūras kalni, nav arī sapņu reljefa, kas pavērtu ainu uz apkārtni, vai nebeidzama okeāna ar sniegbaltām smiltīm. Toties ir cilvēku krāšņuma sajūta, kas gāž no kājām. Lai kas tu esi, tu tur iederies. Nu ja, protams, neskaita homofobus, rasistus un visus pārējos naidniekus.

Berline_012

 Vēlies iepazīt Eiropas metropoles? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.