Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 8. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Šīs dienas mērķis bija Sintras pilsēta. Iepriekšējā vakarā laiks bija skaidrs un pa gabalu no savas naktsmītnes (apmēram 12 km attālumā) kalna galā varējām redzēt izgaismoto Penas pili.

Visās iepriekšējās naktsmītnēs bija pieejama kafija, bet šajā diemžēl ne, tāpēc pirmais, ko Sintrā izdarījām – atradām nelielu kafejnīcu ielas malā, kur izdzērām pa kafijai un apēdām pa kūciņai. Vispār Portugālē un arī Spānijā ievērojām, ka mājās ļoti populāri ir kafijas automāti ar kapsulām.

Pēc kafijas pauzes gribējām apmeklēt Regaleiras pili, bet nekādi nevarējām atrast, kur nolikt mašīnu. Kādu pusstundu riņķojām, līdz atradām milzīgu stāvlaukumu. Tad sapratām, ka tuvāk aiziet līdz Penas pilij, ko arī darījām. Alberts ratos aizmiga, bet Edgars tos stūma pa bruģēto celiņu augšā kalnā.

Portugale_002

Ik pa brīdim mums garām aizbrauca pa kādam tūristu autobusam vai velorikšai, Edgara spēku ratu stumšanā kalnā apbrīnoja vairāki garāmgājēji.

Kad nonācām pie parka ieejas, tur jau bija sastājušās vairākas garas rindas uz biļešu kasēm. Pēc tam visi ar biļetēm rokās vienā lielā barā devās uz ieejas vārtiem.

Ir iespējams iegādāties biļeti parka un pils apskatei vai arī tikai parkam. Mums visvairāk gribējās redzēt tieši košo pili, parku apskatījām pa ceļam uz pili. Pa stāvo celiņu kāpām augšup, ik pa brīdim cauri biezoknim ieraugot kādu brīnumu, piemēram, mauru celto pili pretējā kalna galā un plašos līdzenumus ielejā. Ar otru acs kaktiņu mēģinājām nepazaudēt Penas pils torņus.

Portugale_003

Portugale_004

Izejot cauri grezniem pils vārtiem, atkal ieraudzījām garu rindu, šoreiz uz ieeju pilī. Mēs jau bijām nolēmuši atteikties no pils apskates, kad darbiniece mūs ar bērnu ieveda pilī pa citu ieeju. Iekšā gan arī bija rinda, bet tālāk jau pūlis pamazām izretojās.

Penas pils, kas ir arhitektūras stilu un krāsu sajaukums, apbur ar smalkām detaļām. Tādu fantastisku darbu un izdomu! Taču diezgan grūti iztēloties, kā varēja dzīvot pils telpās, tās vairāk acu priekam. Gan sienas, gan griesti, gan mēbeles tik sīki, smalki izstrādāti, ka acis nogura no smalkuma pārpilnības.

Portugale_005

Portugale_006

Portugale_007

Izstaigājuši iekštelpas, izpētījām arī ārpusi, kas bija ne mazāk grezna. Apgājām apkārt pilij pa mūri, no kura pavērās iespaidīgas ainavas uz visām pusēm. Lai gan bijām Sintrā ne aktīvajā tūrisma sezonā, apmeklētāju bija ļoti daudz. Tas mūs pamudināja pili apskatīt pēc iespējas ātrāk un doties tālāk parka biezoknī.

Portugale_008

Lai izstaigātu parku, vajadzīga vēl vismaz puse dienas. Mēs izgājām nelielu līkumiņu un tad cauri Dīķu ielejai gājām uz izeju. Ja godīgi, parks vairāk atgādināja mežu ar rūpīgi izveidotām takām. Arī Dīķu ielejā, par kuru rakstīts, ka tur speciāli uzbūvētās mājiņās dzīvo pīles, vīlāmies. Mājiņas bija, bet pīles – labi, ja kādas trīs četras.

Lai ātrāk tiktu uz priekšu, Albertu iesēdinājām ratos un Edgars viņu strauji izvizināja gan pa stāvākajām takām, gan pa kāpnēm. Tas mazajam lika sajūsmā smieties un prasīt vēl.

Portugale_009

Portugale_010

Portugale_011

Lejā uz stāvvietu gājām pa citu ceļu, kur kāds mums iedeva reklāmas lapiņu ar dienas piedāvājumu restorānā. Tas bija tieši ap stūri, turklāt cena vilinoša. Reklāma nostrādāja, mēs tikām pie gardām pusdienām ar turpat acu priekšā ceptu gaļu.

Portugale_012

Ja no rīta bijām nolēmuši apskatīt vismaz divas no trim slavenākajām Sintras pilīm (Penas, mauru un Regaleiras), tad pēc pusdienām garās rindas un cilvēku pūļus vairs negribējās redzēt ne acu galā. Izlēmām par labu kapucīnu klosterim, kas atrodas ārpus pašas pilsētas. Celts 1560. gadā, tas zināms arī kā Sv. Krusta un Korķa klosteris. Uzbūvēts klintī, bet logi, durvis, griesti, vietām arī sienas apliktas ar korķi. Klosteris burtiski saplūst ar apkārtējo dabu, to pa gabalu pat nevar pamanīt.

Klostera ēka ļoti maza, ar šauriem, tumšiem gaiteņiem, daudzām nelielām telpām un nišām. Mums patika izložņāt visus kaktus, īpaši priecīgs bija Alberts, kurš visas durvis un logus atvēra un aizvēra vismaz septiņas reizes. Vēl patīkami bija tas, ka bijām tur gandrīz vienīgie apmeklētāji.

Portugale_013

Izstaigājām arī taku, kas veda aiz klostera augšup kalnā. Pēc kartes tur bija jābūt skatu punktam, to gan mēs neatradām.

Vēl viens svarīgs punkts, ko šajā Portugāles galā visi brauc apskatīt, ir Rokas rags. Tā ir 144 metrus augsta granīta klints – Eiropas galējais rietumu punkts. Mēs gan ilgi tur neuzkavējāmies – papriecājāmies par skaisto skatu un nobildējāmies pie staba ar šīs vietas ģeogrāfiskajiem datiem. Uz klints bija tik stiprs vējš, ka mazo gandrīz pa gaisu aiznesa. Viņam, protams, tas šķita ļoti uzjautrinoši.

Portugale_014

Portugale_015

Pirms došanās uz naktsmītni vēl piebraucām pie Magoito pludmales, šoreiz no otras puses, un ar skatu uz rietošo sauli okeānā apēdām siltu zupu.

Arī Tu vēlies iepazīt Portugāli? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.