Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 5. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Pēc brokastīm braucām tālāk. Baudot skaistās kalnu ainavas pa automašīnas logu, braucām dziļāk Portugālē līdz Poco da Broca ūdenskritumam. Tas gan nebija liels, bet atrašanās pie ūdens bija patīkami veldzējoša. Alberts, pa ceļam pagulējis, ieraudzīja ūdeni, momentā novilka drēbes un metās aukstajā upē plunčāties. Patīkama, relaksējoša vieta, kur var pavadīt kaut visu dienu. Līdz ūdenskritumam var aiziet pa koka laipām. Blakus atrodas arī restorāns ar skatu uz upi.

Portugale_002

Portugale_003

Pēc 20 minūšu brauciena nokļuvām skaistajā kalnu ciematā Piodao. Arī nokļūšana līdz tam bija ļoti ainaviska – šaurs, līkumains kalnu ceļš; terases ar akmeņu sienām kontrastēja ar zaļajām, stāvajām kalnu nogāzēm; bija arī pa kādai mājai pilnīgā nekurienē augstu kalnā.

Portugale_004

Piodao ciems slavens ar ēkām un ielām, kas būvētas no vietējā apkārtnē iegūta slānekļa, un zilajām logu un durvju ailēm. Ciems uzcelts starp kalniem un izskatās apburošs gan pa gabalu, gan tuvplānā.

Portugale_006

Pirms ciema iepazīšanas paguvām paēst pusdienas restorānā, kur viesmīlis, ciema patriots, ieteica sagatavot fotoaparātu, jo ciems esot ļoti fotogēnisks. Daudzi tur braucot svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt Jauno gadu. Tas noteikti ir maģiski!

Izstaigājām šaurās, stāvās ciema ieliņas, mēģinot noturēt Albertu, kurš sajūsmā skrēja gluži kā bez bremzēm. Ciems patiesi ir prieks acīm, un tur varētu padzīvot kādu nedēļu, izstaigājot arī tuvumā esošās kalnu takas.

Portugale_005

Portugale_007

Mēs nekādi nevarējām aizbraukt prom, neapskatījuši dabīgo baseinu ciema ielejā. Tas, tāpat kā lielākā daļa dabīgo baseinu Portugālē un Spānijā, izveidots uz upes. Ūdens tajā kristāldzidrs un ledus auksts. Kamēr puiši mēģināja iekāpt baseinā, es atradu nelielu aizaugušu mazdārziņu, kur nolauzu pāris vīnogu ķekarus launagam.

Portugale_008

Bijām ceļā uz rezervēto naktsmītni Avo ciemā, kad secinājām, ka mašīnā pulkstenis rāda Spānijas laiku, nevis Portugāles, līdz ar to mums bija vēl vairāk nekā stunda līdz sarunātajam ierašanās laikam. Lai to velti neizniekotu, nogriezāmies no galvenā ceļa un pa kalnu celiņiem braucām uz netālo Kolkurinjo kalnu (Monte do Colcurinho). Pēdējais posms bija stāvs, grantēts ceļš, kas uzveda līdz virsotnei ar baznīcu uz tās. Ja braucot man aizrāvās elpa no stāvā ceļa, tad kalna galā no skaistajiem skatiem visapkārt.

Portugale_009

Portugale_010

Portugale_011

Ilgi gan šajā paradīzē neuzkavējāmies, jo Alberts jau sāka mosties, bet mums vēl ceļš priekšā.

Tieši norunātajā laikā uzkāpām pa stāvām kāpnēm līdz viesu nama durvīm, kur mūs jau gaidīja saimnieces draudzene. Viņa mums visu izrādīja, parādīja istabu, iedeva atslēgas un pastāstīja par ciema noderīgākajām vietām – diviem veikaliem un kafejnīcu.

Nedaudz atvilkuši elpu, devāmies pilsētiņas ielās. Albertam obligāti vajadzēja apmeklēt pirmo ievērojamo vietu – sadzīves un rotaļlietu veikalu, no kura izgājām ar smilšu kastes rotaļlietām. Otrā veikalā nopirkām šo to ēdamu vakariņām, un tad sekoja smilšu prieki Avo pludmalē. Cauri pilsētai tek ledaina upe, kuras krastā uzbērtas baltas smiltis.

Portugale_012

Portugale_013

Īsi pirms tumsas iestāšanās gājām atpakaļ uz viesu namu. Kamēr mēs ar Edgaru vārījām tēju, Alberts kā apburts sekoja beļģu meitenēm. Sieviete, kas mūs ielaida viesu namā, izrādījās pati šeit uzturējās kā viesis. Viņa kopā ar savu Dienvidamerikas izcelsmes vīru un trīsgadīgo meitiņu šeit apmetās regulāri. Viņiem Avo tik ļoti iepatikusies, ka pat nopirkuši tur māju. Kamēr to atjaunoja, viņi uzturējās šajā viesu mājā.

Mēs paēdām vakariņas, bet Alberts kopā ar jaunajām draudzenēm skatījās multeni par pingvīniem, ik pa brīdim ieķiķinoties.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.