Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 4. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Pēc nemierīgas nakts bijām priecīgi beidzot sagaidīt rītu ar ēzeļa bļaušanu kaut kur netālu aiz loga. Alberts nakts vidū pamodās un raudāja tā, ka nekādi nespējām nomierināt. Tā arī nesapratām, vai redzēja kādu murgu vai vienkārši sabijās, pamodies svešā vietā, bet pēc tam aizmiga, it kā nekas nebūtu noticis.

Kad bijām apēduši savas brokastis, vecākā mājas saimniece mums piedāvāja savā dārzā audzētus kaktusa augļus un vīģes. Vīģes šķita nu ļoti, ļoti saldas – pārāk saldas pat mums, saldummīļiem. Toties kaktusa augļi garšoja gan mums, gan Albertam.

No rīta nebijām gatavi gandrīz divu stundu pārbraucienam, tāpēc, internetā atraduši, ka netālajā Penamacor pilsētiņā ir pilsdrupas un skaists parks, nolēmām sākumā aizbraukt tur. Atvadījāmies no Salvadoras un mājas saimniecēm, un kāpām mašīnā.

Spanija_002

Penamakora izrādījās tipiska portugāļu pilsētiņa ar baltām ēkām un sarkaniem dakstiņu jumtiem. Kā zinādami, uzbraucām kalniņā, kur atradām stāvvietu. No tās pavisam neilgs gājiens līdz pilij. Uz to arī gana daudz norāžu, lai nevarētu nomaldīties.

Spanija_003

Spanija_004

Pils izrādījās pilsdrupas, no kurām pāri palicis tikai tornis, kas izskatījās atjaunots, un akmeņu kaudzes, pēc kurām varēja aptuveni nojaust kādreizējās pils izmērus. Uz torni veda kārtīgas metāla kāpnes, bet tas diemžēl bija slēgts. Mēs papriecējām acis ar ainavu visapkārt, bet Albertam tika lielie pa klintīm rāpšanās prieki.

Lai nebūtu jāiet atkapaļ pa to pašu ceļu, ieraudzījuši takas zīmes, sekojām tām pa pusaizaugušu taku līdz parkam. Ik pa brīdim iemetām mutē pa saldai kazenei no krūmiem, kas auga turpat abpus takai.

Spanija_005

Arī uz Republikas parku – to skaisto parku, kura bildes redzējām internetā – veda norādes. Cik patīkami ieiet koku paēnā pēc karstās saules uz ielas!

Kamēr izstaigājāmies, jau klāt pusdienu laiks, un to nu gan negribējās nokavēt. Kad ieraudzījām nelielu bāru, kura durvis paslēpušās aiz metāla bārkstīm, gājām iekšā. Beidzot iekļāvāmies vietējā ritmā un paspējām uz ēšanas laiku.

Bārmenis mūs uzsūtīja otrajā stāvā, kur atradās ēdamtelpa. Vairāki galdiņi jau bija aizņemti, mēs ieņēmām brīvās vietas un pasūtījām doradu un grilētas gaļas miksli ar piedevām. Šī bija visgaršīgākā maltīte visa ceļojuma laikā! Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka tur, kur ēd vietējie, noteikti ir garšīgāk un lētāk nekā tūristu pārpildītās vietās.

Spanija_007

Ar pilniem vēderiem lēnā garā atradām mašīnu, un braucām uz Serra da Estrela kalniem. Mūsu plānos bija apskatīt Torre virsotni, kas ir augstākā kontinentālajā Portugālē (1993 m) Portugāles augstākā virsotne Piko (2351 m) atrodas Azoru salās. Torre ir īpatnēja ar to, ka tā neizskatās pēc tipiskas virsotnes – tā ir liels stāvlaukums kalna galā, turklāt turp var aizbraukt pa gludu, asfaltētu ceļu.

Spanija_008

Vēl šajā laukumā atrodas divas pamestas observatorijas, divi tirdzniecības centri, kur var iegādāties vietējos ražojumus, gardumus un suvenīrus, kā arī kafejnīca. Ziemā blakus stāvlaukumam tiek atvērta slēpošanas trase. Pacēlājs gan darbojās arī tad, kad tur bijām mēs, tūristu izklaidei.

Spanija_010

Spanija_009

Pēc garā ceļa uzrīkojām nelielu pikniku asajā, dzeltenajā zālē ar skatu uz pacēlājiem. Pēc tam mēģinājām paiet mazliet tālāk no tūristu pūļiem, lai kaut nedaudz sajustu īsto kalnu atmosfēru. Likās, ka tūlīt, tūlīt jau būsim pašā klints malā, bet mānīgā kalnu ainava tik viegli nepadevās. Ja mazākais ceļotājs nebūtu kļuvis kašķīgs, mēs paietu vēl kādu gabaliņu, bet nu nācās doties atpakaļ.

Spanija_011

Nopirkām slaveno Serra de Estrela kalnu aitu un govju piena sieru, un braucām uz naktsmītni. Pa ceļam siers tika mazo pirkstiņu izurbināts un atzīts par ļoti gardu.

Bijām rezervējuši istabu jauniešu hostelī turpat kalnos. Administrators mūs uzrunāja skaidrā angļu valodā. Kamēr pirms mums apkalpoja divas meitenes ar milzu mugursomām, Alberts iekārtojās lielā klubkrēslā, mēs – blakus un klausījāmies kāda starptautiska projekta jauniešu čalošanā.

Iekārtojāmies istabā ar izeju uz kopēju terasi un burvīgu skatu uz kalniem. Ziemās hostelis noteikti ir pārpildīts ar slēpotājiem un snovotājiem, vasarās ar haikotājiem, bet septembrī tas bija kluss un mierīgs.

Spanija_012

Pirms gulēt iešanas vēl uzspēlējām galda futbolu un galda tenisu kopējā atpūtas telpā. Jaunieši turpat blakus ar dažādu spēļu starpniecību mēģināja iepazīties tuvāk viens ar otru. Atcerējāmies, ka pavisam nesen arī mēs uzdzīvojām tādos projektos, un uz īsu brīdi sajutāmies veci.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.