Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 16. daļa (noslēgums)

Zaiga Runce, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Pēdējā diena Spānijā. Nekādus dižos plānus šai dienai nebijām iecerējuši. Pēc atsauksmēm spriežot, Madrides zoo izklausījās apmeklēšanas vērts, tāpēc nolēmām dienu sākt ar to. Vispirms paēdām brokastis blakus ēkā esošajā konditorejā, tad gājām uz metro. Kamēr aizbraucām un aizgājām līdz zoodārza ieejai, šķita, ka puse dienas jau pagājusi, bet kase bija tik tikko sākusi darbu.

Nekur tālāk par ieeju gan mēs netikām, jo Alberts ieraudzīja ratus-mašīnas. Kamēr puse no tām netika izmēģināta, tālāk nevarējām iet.

Apskatījām daļu Āzijas iemītnieku, tostarp reto pandu, tad gājām uz jūras lauvu šovu.

Šovs gana interesants, vērtīgi šķita tas, ka tika izstāstīti interesanti fakti par pašām jūras lauvām. Vēl zoodārzā var redzēt arī papagaiļu, ērgļu un delfīnu šovus.

Madrides zoodārs interesants ar to, ka ap dzīvniekiem nav augstu žogu (izņemot bīstamākos, protams), žoga vietā ir grāvji, tādēļ dzīvniekus burtiski var aizsniegt ar roku. Viss tīrs un kārtīgs.

Apmeklējām arī okeanāriju ar daudziem akvārijiem. Albertam tur ļoti patika, negribēja iet prom.

Pēc pusdienām zoodārza kafejnīcā Albertam diendusa ratos. Mēs tikmēr aizbraucām līdz Rio Madrid parkam. Vispirms pastaigājām pa rajonu, cerēdami atrast pastkartes, bet tas mums neizdevās.

Gribējām vēlreiz aizvest puiku uz urbāno pludmali. Kamēr viņš gulēja, iepazinām vēl neiepazīto Rio Madrid parka daļu. Parks kopumā stiepjas gar upi 10 km garumā, pilns ar dažādām atrakcijām un sporta, kā arī atpūtas laukumiem gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Kad tuvojāmies strūklakām, Alberts, kā juzdams, atvēra acis. Visi izpriecājāmies pa urbāno pludmali, paspēlējāmies bērnu rotaļu laukumā un atklājām vēl vienu lielisku nodarbi parkā – slidkalniņus. To tur daudz un dažādi – gan šauri, gan plati, gan tādi kā caurules.

Ar metro aizbraucām līdz Madrides centram. Ātri atradām San Migela tirgu, ko daudzviet min obligāto apskates objektu vidū. Dibināts 1916. gadā, tas ir viens no senākajiem un populārākajiem tirgiem pilsētā. Īsti gan par tirgu to grūti nosaukt, jo tur – paviljonā zem jumta – iekārtojušies vairāk nekā 30 uzkodu un dzērienu bāri. Cilvēku ļoti daudz – tā kā mēs bijām ar ratiem, ilgi negribējām uzkavēties pūlī. Dažas uzkodas gan nopirkām, ko gardu muti notiesājām jau laukā uz ielas.

Mazliet paklīduši pa centra ieliņām, nonācām Lielajā laukumā. Tas mums ļoti atgādināja Lielo laukumu Salamankā, burtiski tāds pats, varbūt tikai citas ēku krāsas. Sagadījās, ka arī Madrides Lielajā laukumā bija ierīkota skatuve un šķita, ka tūlīt, tūlīt kaut kas sāksies, bet nekā.

Sāka satumst un pirmo reizi ceļojuma laikā sāka līt lietus, tāpēc, sapirkušies pārtiku vakariņām un brokastīm, braucām uz savu naktsmītni.

Nākamajā rītā jau pulksten septiņos devāmies ceļā. Līdz Atočas stacijas pavisam tuvu, bet, kamēr nopirkām biļetes un atradām liftu uz pareizo platformu, nokavējām iecerēto vilcienu. Nācās gaidīt nākamo.

Uz lidostu var doties dažādos veidos, bet vislētākais un nebūt ne sarežģītākais ir – doties ar vilcienu līdz lidostas 4. terminālim, un tad ar autobusu līdz vajadzīgajam terminālim. Ļoti ātri atradām autobusa pieturu, un uzreiz arī piebrauca autobuss.

Drošības kontroli varējām iziet ātri, ejot kopā ar visām citām ģimenēm ar bērniem atsevišķā rindā. Lidojums uz Mančestru būtu bijis tāds pats kā visi citi, ja vien Albertam nepaliktu slikti. Pirmo reizi nācās izmantot vemšanas maisiņus.

Piebarojuši Albertu ar zālēm un sadzirdījuši ar Coca-Colu, varējām nepilnas divas stundas pastaigāt pa lidostas apkārtni. Neliels ciems ar tipiskām britu mājelēm, aizauguši gājēju celiņi, ielu remonti, maldīšanās tiem apkārt, līdz atkal bijām lidostā.

Lidojums no Mančestras uz Rīgu bija mierīgs. Tik mierīgs, ka blakus sēdošā kundzīte paslavēja, cik mums mierīgs bērns – viņas mazbērni tik labi lidmašīnā nekad neesot uzvedušies.

Arī Tu vēlies iepazīt Spāniju? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.