Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 15. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Precīzi norunātajā laikā atdevām saimniecei dzīvokļa atslēgas, un devāmies ceļā uz Madridi. Divas nedēļas kopā ar mašīnu bija paskrējušas nemanot, tā bija jānodod autonomā. Alberts pa ceļam bija aizmidzis, bet mums izdevās viņu pārlikt ratos. Labi, ka tā. Būtu diezgan grūti ar visur skriet gribošu bērnu tikt līdz dzelzceļa stacijai, jo gājām gar ielas malu, kur nebija ietves. Šoseju šķērsojām neatļautā vietā, jo citu variantu tuvākajā apkārtnē neredzējām.

Ar vilcienu aizbraucām līdz centrālajai stacijai, Atočai, kas pati par sevi ir apskates vērta. Tā ir sadalīta divās daļās. Jaunākajā viss, kas saistīts ar aktīvo dzelzceļa darbību – termināļi, kases, bet vecajā daļā – ofisi, iepirkšanās un izklaides centrs. Mums interesantākā izklaide šķita apmeklēt tropisko dārzu ar vairāk nekā 7000 augiem un 400 dzīvniekiem. Albertam vislabāk patika baseins ar bruņurupučiem.

Stacijā manījām tikai uzkodu kafejnīcas, tāpēc gājām laukā meklēt, kur varētu paēst kaut ko prāvāku. Apstaigājot tuvāko kvartālu, atgriezāmies pie pirmās noskatītās kafejnīcas. Izvēlējāmies no dienas piedāvājuma krievu salātus, zupu un gaļu ar frī kartupeļiem. Eh, labāk būtu sviestmaizi stacijā nopirkuši. Viss likās tik negaršīgs, pilnīgi neēdams, turklāt vēl pamanījām vietējo iemītnieku – tarakānu. Ja Edgars kaut ko vēl apēda, tad mēs ar Albertu paknakstījāmies vien ap frī kartupeļiem un saldējumu saldajā. Interesanti, ka šajā kafejnīcā pusdienoja arī daudzi vietējie uzvalkos un smalkos kostīmos. Varbūt tikai mums šķita briesmīgi?

Madridē naktsmājas atlikušajām divām naktīm bijām rezervējuši netālu no stacijas. Tā kā līdz norunātajam tikšanās laikam ar dzīvokļa saimnieci vēl bija brīdis, nolēmām izmest nelielu līkumu caur Retiro parka stūri. Parks ir milzīgs, lai to visu izstaigātu, šķiet, vajadzētu vairākas dienas.

Mūs pa parku izvadāja Alberts – paskatījāmies futbola treniņu, izdzenājām baložus, salasījām kastaņus, pārbaudījām strūklakas darbību… Alberts arī īpaši iepriecināja vietējos vingrotājus, mēģinot atdarināt viņu vingrojumus.

Ieradāmies rezervētajās naktsmājās, iepazināmies ar dzīvokļa saimnieci, iekārtojāmies istabiņā, nedaudz atpūtāmies, un atkal bijām gatavi Madridei.

Vēl viens interesants parks pilsētā ir Rio Madrid, uz ko tad arī devāmies. Sākumā gan iekāpām nepareizā vilcienā, pabraucām pāris pieturas, sapratām, ka virziens pilnīgi pretējs, braucām atpakaļ. Kamēr atradām īsto un aizbraucām, pagāja krietns laiciņš.

Nedaudz pastaigājām pa parku, līdz ieraudzījām to, kādēļ tik ļoti tur gribējām tikt – urbāno pludmali. Tā gan nav pludmale parastā izpratnē, bet gan trīs laukumi ar strūklakām. Ik pa laikam mainās strūklakas veids – vienā brīdī tā izšaujas taisni gaisā, citā smidzinās kā ūdens migliņa, caur ko nevar redzēt cauri, tad viss beidzas uz pāris minūtēm. Tad var sēdēt lielā peļķē, gaidot nākamo slapjo atvēsināšanās seansu. Lieki piebilst, ka Alberts, tiklīdz ieraudzīja strūklakas, izģērbās un sajūsmināts skrēja tām cauri atkal un atkal.

Vēl brīdis bērnu rotaļu laukumā, pica un pankūkas āra kafejnīcā, un tumsa klāt. Nu jau pa zināmu ceļu devāmies atpakaļ uz savām naktsmājām.

Arī Tu vēlies iepazīt Spāniju? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.