Uz www.jekaba.lv

Izbrauciens ar auto pa Spāniju un Portugāli: 1. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Mēs jau sen bijām gribējuši aizbraukt uz Portugāli, bet kaut kā nebija sanācis. Domājot par atvaļinājumu, plānojām to izmantot līdz dēla divu gadu vecumam, lai pagūtu nopirkt lētākas aviobiļetes. Turklāt, meklējot lidojumu variantus, secinājām, ka no Rīgas ir lētāk aizlidot uz Spāniju, nevis Portugāli. Tad nu lēmām par labu Ryanair un nopirkām biļetes lidojumiem Rīga-Brisele-Madride un Madride-Mančestra-Rīga. Tā kā vīrs atrada ļoti lētu autonomas variantu (50 eiro par divām nedēļām), sāku plānot mūsu auto izbrauciena maršrutu pa Spāniju un Portugāli.

Septembrī kādā trešdienas vakarā pēc darbiem ātri izņēmām bērnu no bērnudārza, vieglā panikā sakrāmējām iepriekšējā vakarā atliktās mantas (puse no tām gan palika mājās) un braucām uz lidostu. Tā kā autonomā par bērnu sēdeklīti prasīja lielāku maksu nekā par pašu auto, nopirkām lētu, lietotu sēdeklīti Latvijā un vedām to līdzi. Ātri un bez starpgadījumiem izgājām drošības kontroli, izspēlējāmies lidostas uzlabotajā bērnu rotaļu stūrītī un drīz vien sēdējām lidmašīnā.

Spanija_003

Mazais Alberts lidmašīnā aizmiga. Pēc izkāpšanas Šarleruā lidostā pārlikām viņu ratos un gājām meklēt rezervēto viesnīcu. Tas gan nebija viegls uzdevums, jo ātri vien attapāmies milzu stāvlaukumā, kuram nevarēja redzēt ne galu, ne malu. Labu brīdi maldījāmies, līdz izdomājām, ka iesim pa taisno gar ceļmalu. Tad gan mūs ātri apturēja apsargs, norādot, ka tas nav droši, un parādīja apkārtceļu ar ietvi.

Ap pusnakti beidzot sasniedzām viesnīcu, bet nevarējām saprast, kā lai tiek iekšā. Vienīgās durvis izskatījās pēc rezerves izejas, bet visur citur apkārt sēta. Beigu beigās pie stāvlaukuma vārtiem ieraudzījām pogu, nospiedām to un cerējām uz veiksmi. Poga nostrādāja – izejot cauri stāvlaukumam, tikām pie viesnīcas ieejas. Ātri piereģistrējāmies un gājām gulēt.

Spanija_002

No rīta cēlāmies agri un nu jau pa zināmu ceļu gājām uz lidostu. Nezinājām, cik liela tā ir, tāpēc gribējām tur būt laicīgi. Paēdām brokastis vienīgajā otrā termināļa kafejnīcā, un paklausījāmies pasažiera-entuziasta klavieru koncertu. (Pirmoreiz redzējām lidostā klavieres, ko katrs var spēlēt.)

Pēc veiksmīga lidojuma un autonomas atrašanas noformējām dokumentus un sēdāmies pelēkajā Wolksvagen. Maršrutu mēģināju plānot tā, lai nebūtu pārāk garu pārbraucienu un lai kustība uz priekšu notiktu Alberta diendusas laikā. Pirmajā dienā bija ieplānots divarpus stundu garš brauciens līdz Salamankai. Pirmās saulainās, mazliet izkaltušās Spānijas ainavas aiz loga; mazs, neplānots maksas ceļa gabals, un bijām klāt.

Spanija_004

Pēc pusstundu ilgas riņķošanas pa rajonu, atstājām mašīnu maksas stāvvietā un gājām uz Airbnb rezervēto mitekli. Iepazināmies ar dzīvokļa saimnieku – jaunu salamankieti un viņa ģimeni – sievu, divgadīgo meitiņu un milzu suni. Mazliet papļāpājuši, devāmies zelta pilsētas ielās.

Spanija_006

Par zelta pilsētu to dēvē ēku zeltainās smilšakmens krāsas dēļ. Saulrietā zeltainumu redzējām arī mēs, kad slīpie saules stari izgaismoja Salamankas veco katedrāli.

Pilsētu vairāk iepazinām no bērna skatījuma, izrakājot dobi pie vienas no baznīcām, izskraidoties pa bruģētajām ielām, ar spāņu bērniem mēģinot sadalīt bērnu laukumiņā atstātu, nevienam nepiederošu baltu balonu, tēlojot vardi pie Salamankas universitātes (ja tās fasādē atrod vardi, tad veiksme garantēta) un priecājoties par folkloristu svētku gājienu.

Spanija_005

 

Spanija_007

Pašiem nezinot, Salamankā bijām nokļuvuši liela festivāla laikā, kad vairākas dienas pēc kārtas norisinājās dažādi koncerti, pasākumi, svētku salūts. Lielajā laukumā bijām tieši laikā, bet svētku lielkoncertu tā arī nesagaidījām. Sāka tumst, tāpēc, nopirkuši līdzņemšanai picu, gājām atpakaļ uz savu naktsmītni.

Spanija_008

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.