Uz www.jekaba.lv

Indonēzijas piedzīvojums: 8. diena

Zanda Zariņa, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Kad ierodos brokastīs, meitenes man saka: „Zanda, lūdzu, apsēdies un nenokrīti no krēsla!” Jūtu, ka man tūlīt būs vēl pāris sirmi mati, bet cenšos neuztraukties, pirms nezinu, kas noticis.

Izrādās, Madarai pazudusi pase! Tajā pašā nelaimīgajā naktī, kad „aizgāja” Baibas iPhone. Bet pase nav nekāds telefons, un te ar mantrām vairs nevar līdzēt, to saprotam mēs visi. Nu nekas, kas noticis – noticis! Visas dienas garumā sazināmies ar Latvijas un vietējām iestādēm, lai rastu kādu risinājumu. Nekādi spīdošie piedāvātie risinājumi nav, bet vismaz ir cerība, ka Madara tomēr tiks mājās, labākajā gadījumā – pat kopā ar mums.

Sagremojuši brokastu pankūkas un ne visai priecīgās ziņas, kāpjam uz rolleriem un laižam uz Ubudu. Pa ceļam mūsu galvenā izklaide ir bēgšana no policijas. Latvijā man nekas tāds pat prātā neienāktu, bet te viņi brutāli „slauc” tūristus, naudas izspiešanai izmantojot jebkādus ieganstus un metodes. Tipiskākais pamatojums sodam ir starptautisko tiesību trūkums. Tomēr, ja apturēšanas brīdī izdodas pabraukt garām, nenobraucot nevienu policistu, pakaļ šie nedzenas. Man kā pirmajai tas izdodas vienmēr, bet grupas asti šie parasti tomēr pamanās pārtvert, lecot rolleriem priekšā vai ķerot šoferus aiz rokas. Dažiem izdodas policistus apvārdot labāk, citiem – ne tik labi, bet, ja neskaita šos pārbaudījumus, visādi citādi līdz galamērķim tiekam veiksmīgi.

Ubudā naktsmājas jau atkal visi sveicam ar sajūsmu. Lai gan šis īsti nav solītais homestay, vieta tik un tā ir burvīga. Rodas sajūta, ka dzīvosim templī, kam apkārt Ēdenes dārzs pilns ar puķēm un vīterojošiem putniem. Arī istabiņas ir super – ar bambusa gultām un mēbelēm. Puišiem numuriņā gadījusies pat SPA cienīga vannasistaba! Tā vienmēr ir laimes spēle, pie kāda numuriņa katrs tiek, jo šīs nelielās viesnīciņas gandrīz nekad nespēj precīzi nodrošināt iepriekš veiktās rezervācijas, un reizēm ceļiniekiem pat nākas dalīt vienu gultu uz diviem. Bet mēs jau neesam nekādi izlepušie komforta meklētāji, mēs meklējam piedzīvojumus!

Indonēzija

Mūsu pirmais galamērķis Ubudā ir Pērtiķu mežs. Pa ceļam gan mazliet novirzāmies no mērķa, jo sāk līt un mēs iemūkam foršā ēstuvītē ar skatu uz rīsu laukiem, kur ieturam pusdienas. Kad lietus mitējies, steidzam uz randiņu ar pērtiķiem, kas ir tikpat rosīgi un nekaunīgi kā vakar pie tempļa sastaptie, tikai daudz kuplākā skaitā. Mazi un lieli, mierīgi un žiperīgi, bet visi kā viens ēdelīgi. Izspēlējamies ar šiem labu brīdi, un sataisām simtiem bilžu.

Indonēzija Indonēzija Indonēzija

Pēc tam aizejam līdz tirgum pēc augļiem un krītam kārdinājumā pie kādas saldējuma bodītes. Gaisa un saldējuma temperatūru atšķirība ir tik liela, ka saldais našķis kūp.

Vakarā dodamies uz tradicionālo uguns deju šovu, kas beidzas ar dejošanu uz oglēm.

Indonēzija Indonēzija

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.