Uz www.jekaba.lv

Indonēzijas piedzīvojums: 4. diena

Zanda Zariņa, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Labrīt! Mēs esam balti un lieli! Viela pārdomām par to, cik daudz ēst brokastīs, rodas viesnīcas liftā, kuram uz sienas rakstīts, ka tas paredzēts 11 personām – kad tajā iekāpj vairāk nekā piecas vidēja izmēra latviešu personas, tas vairs nekur nekust. Lai vai kā, bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem kārtīgi pabrokastojam, metam somas plecos un dodamies pa jau iemīto taciņu uz staciju.

Šorīt ar biļešu iegādi vairs nav nekādu problēmu. Vienīgi ekonomiskās klases vietā mums kā baltajiem citplanētiešiem iedod biznesa klasi. Ne ar ko ekskluzīvu gan tā no ekonomiskās klases neatšķiras (izņemot cenu, protams) un mums, kas pieredzējuši padomju laika vilcienus, šis šķiet gana glauns. Turklāt vagons ir pustukšs, tāpēc ar laiku atļaujamies izgulties pa diviem krēsliem katrs.

Indonēzija

Vērojot krāsainos skatus, gulšņājot, lasot, runājot un jokojot, sešas stundas paiet diezgan ātri. Man vienmēr patikuši vilcieni, jo tie vijas pa sliedēm, nepārtraukti mainot bildi aiz loga. Brauciena laikā redzētā dažādība ir tik liela, ka šķiet, esi noskatījies treileri par Indonēziju. Pilsētas nomales ar degošām mēslu čupām sētmalēs, glaunas villas, pussagruvuši šķūnīši, plaši lauki, cilvēku rosība un atpūta, bērni, kas turpat sliežu malās rotaļājas un nereti lielajam dzels rumakam (un, šķiet, arī mums) māj ar roku.

Indonēzija villa

Gar acīm aizslīd pasakainas dabas ainavas, lopu ganības, rīsa lauki – tas viss tādā kā paātrinājumā ātri paskrien garām, bet domās aizkavējās vēl ilgi. Vismaz man. Ir mirkļi, kad bildi gribas apstādināt vai patīt atpakaļ, bet vilciens tik ripo un ripo uz priekšu, līdz esam gala stacijā.

Indonēzija

Viesnīcā paēdam, izdzīvojamies pa baseinu (jā, mums ir viesnīca ar baseinu, ko visi sveicam ar ovācijām!) un mēģinām vismaz uz pāris stundiņām aizmigt.

Indonēzija

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.