Uz www.jekaba.lv

Indonēzijas piedzīvojums: 14. un 15. diena

Zanda Zariņa, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Lielākā dienas daļa paiet autobusos, lidostās un lidmašīnās. Otrā lidmašīna nedaudz kavējas pērkona negaisa dēļ, kas plosās tieši brīdī, kad mums vajadzētu pacelties. Lai gan novembris Indonēzijā ir lietus sezonas sākums (tā ilgst pusgadu), mums lietus galīgi nav traucējis, gluži pretēji – brīžiem tas bija pat patīkams. Tiesa, parasti lietus bija diezgan īslaicīgs, gluži kā pie mums karstās vasaras dienās – pusstundu nolīst un prom ir.

Ielidojam Bangkokā diezgan vēlu vakarā un, nedaudz jau samiegojušies, dodamies pēdējās vakariņās turpat netālu no viesnīcas.

Taizeme

Daži, zinādami, ka gulēt varēs arī lidmašīnā un mājās, jo no biezās segas apakšas pēc straujās klimata maņas droši vien tāpat negribēsies līst laukā, vēl dodas ķert pēdējos Bangkokas naktsdzīves metrus un parakstās pat uz ping-pong šovu. Es gan pēc dzirdētajiem nostāstiem joprojām neesmu droša, vai gribu to redzēt, lai gan parasti pieturos pie uzskata, ka vismaz vienreiz dzīvē pamēģināt vajag gandrīz visu. Tādēļ iespējams, ka arī es šo šovu kaut kad apmeklēšu, bet ne šonakt.

Šovakar izvēlos par labu miegam, lai gan šis nav diez ko labs pret mani. Ja pie laika joslu maiņas ir jau pierasts, tad pie klimata maiņas – tikai daļēji. Ir par karstu, lai gulētu bez kondicioniera, un par aukstu, lai gulētu ar to. Tā nu aizvadu nakti, svīstot, salstot un pusmiegā slēgājot kondicionieri.

Nākamajā rītā secinu, ka visi laikam ir mācījušies no iepriekšējiem piedzīvojumiem – nokāpjot viesnīcas vestibilā 15 minūtes pirms norunātā laika, mani sagaida gandrīz visa grupa, par ko es uzgavilēju! Daži gan vēl aizskrējuši ātrās agrajās brokastīs vai nopirkt kādu augli. Ceļā uz lidostu diezgan lieli sastrēgumi, tāpēc labi, ka šoreiz izbraucam laicīgi.

Taizeme

Atvadas izvēršas nedaudz saldsērīgas, tomēr ar smaidiem sejā. Samīļošanās un sabučošanās. Kopā esam pavadījuši tikai divas nedēļas, tomēr kopīgu piedzīvojumu un pārdzīvojumu bijis tik daudz! No svešiniekiem esam kļuvuši par draugiem.

Vēlreiz uzgavilēju maniem lieliskajiem komandas biedriem un atgādinu, ka šis ir brauciens, ko vēl ilgi atcerēsimies mēs visi. Vismaz es noteikti, jo, kā saka, tās pirmās reizes nekad neaizmirst. Un arī mājiniekiem nebūs tik viegli visu vienā piegājienā izstāstīt. Un patiesībā visu, ko piedzīvojām, tiem, kas nebija klāt, neizgaršoja un neizjuta uz savas ādas, nemaz tā īsti nav iespējams izstāstīt. Tieši tādēļ jau arī to sauc par PIEDZĪVOJUMU, jo tas ir JĀPIEDZĪVO pašam! Ja man ir jāizvēlas, kā nosirmot, es izvēlos to darīt tieši šādi un nekā citādāk 🙂 Vēlreiz PALDIES jums, mīļie – visiem kopā un katram atsevišķi! Edij, Zigi, Signe un Nil (es ceru, ka šis bija arī lielisks medusmēnesis), Dace, Kristiāna, Zane, Solveiga, Ligita, Laura, Baiba un Madara, tiekamies, kad būšu mājās, lai arī kad tas būtu! 🙂

Indonēzija

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.