Uz www.jekaba.lv

Indonēzijas piedzīvojums: 1. un 2. diena

Zanda Zariņa, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Mēs, visi “piedzīvotāji”, esam satikušies un CEĻOJUMS IR SĀCIES! Īsi pirms pusnakts ceļamies spārnos un gluži kā gājputni laižamies uz siltajām zemēm – prom no drēgnā Latvijas novembra, kas vismaz man vienmēr ir šķitis gada nejēdzīgākais mēnesis.

Taškenta mūs sagaida ar vēl aukstāku laiku nekā Rīga, no lidostas var redzēt sniegotas kalnu virsotnes. Prātoju, nez no kurienes radies teiciens “karsts kā Taškentā”. Netiekam arī pie padomju nostalģijas, ko varot noķert vecajā lidostas terminālī. Nevar saprast, labi tas vai slikti, bet esam jaunajā. Termināļa gandrīz vienīgajā kafejnīcā ar “Sveiks lai dzīvo!” un šampanieti sveicam dzimšanas dienā Zani.

Sešas stundas nākamajā lidmašīnā, un gaisa temperatūra pieaug vismaz par 30 grādiem. Tā sajūta, kad izkāp no lidmašīnas un tevi apņem tveice, ir viens no maniem mīļākajiem ceļošanas momentiem – kontrasta mirklis un drīz jau esi pieradis. Ieejot telpās vai iekāpjot transportā, aukstums gan jāpiedzīvo atkal. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc kontrastam ir jābūt TIK lielam. Man vienmēr ir līdzi jaka iekštelpām – absurds!

Pēc mirkļa jau esam Bangkokas „bekpekeru” uzdzīves centrā. Iekārtojamies viesnīcā, kas atrodas kādā mazākā šķērsieliņā netālu no mūžam skaļā Khao San Road, un dodamies ielās. Šķiet, te rosība nebeidzas nekad. Nāsīs sitas specifiskās smakas, milzu žurkas šiverē visai šai kņadai pa vidu. Katrs par nieka dolāru nopērkam „smūtiju, ko turpat uz ielas mūsu acu priekšā sablenderē no svaigiem augļiem.

Bangkoka

Tālāk jau aiziet vietējie aliņi un asie Taizemes ēdieni, kas dedzina lūpas un liek pasvīst vēl labu brīdi pēc vakariņām. Lai gan tuvojas pusnakts, temperatūra joprojām nekrīt un ir ap +30, kas gaisa mitruma dēļ šeit tomēr ir vieglāk paciešami nekā pie mums.

2d_3

Nākamajā rītā mums jāceļas jau piecos, lai dotos uz lidostu, tāpēc tiek apspriesti dažādi vakara scenāriji, viens no kuriem ir ballēties līdz rītam un neiet gulēt nemaz. Bet, tā kā lielākā daļa no mums iepriekšējās nakts pārlidojumos nav diez ko izgulējušies, pēc pastaigas pa ballīšu ielām un dažu dzērienu iemalkošanas nolemjam pāris stundas tomēr atvēlēt miegam.

Baiba ar Madaru tomēr ir drosmīgākas un, atdalījušās no grupas, dodas Bangkokas naktsdzīves virpulī. Jau viesnīcā aizrakstu viņām īsziņu: “Kā iet? Vai viss OK?” Taču atbildi pirms aizmigšanas vēl nesaņemu.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.