Uz www.jekaba.lv

Garšīgā Vjetnama: 7. daļa – Ziemeļu salas

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
6 min. lasāmviela

Mazais kuģītis ved mūs prom no krasta, līdz nonākam orhideju salā. Izrādās, salu tā dēvē, jo šeit uz koku stumbriem ir uzpotētas orhidejas, kas pārtiek no koku sulas. Pirms ierašanās šeit es gan biju iedomājusies, ka te būs ziedošu orhideju pļavas – tipiska latvieša domāšana, par ko pašai vēlāk nāk smiekli. Turklāt tagad nav orhideju sezona, šur tur manāmi vien pāris ziediņi.

Uz salas dzīvo vairāki eksotiskie dzīvnieki, par kuriem te rūpējas – ziloņi, Himalaju lācis un strausi. Es gan uz to skatos mazliet atturīgi, jo brīvība nav nopērkama, bet no otras puses – ja nebūtu šādu vietu, tad diez vai es savā dzīvē varētu (un laikam arī gribētu) lāci satikt aci pret aci.

Vjetnama_Nha_Trang_002

Pēc dažām kopīgām izklaidēm kā, piemēram, izbrauciens uz strausa, dodos uz pludmali. Tur sajūtos kā “Bounty” reklāmā. Kad biju maza, allaž to skatījos ar apbrīnu, jo šķita, ka kas tāds uz Zemes nemaz nepastāv. Bet tagad to varu izbaudīt pati. Un atkal jau varu smaidīt.

Vjetnama_Nha_Trang_003

Tomēr nogulēt pludmalē ilgi es neprotu, gribas kustēties, tādēļ dodos vietējā ūdenskrituma meklējumos. Vietējā gide stāstīja, ka nonākšu pie tā, ejot pa džungļu taku. Taka ir labi iestaigāta, bet tāpat šķiet, ka uz tās daba burtiski apskauj. Ir klusums, vien attāli dzirdams ūdenskritums. Un te nu tas ir – dzidrs, tirkīzzils, veldzējošs un liegs. Kaut neesmu paņēmusi līdzi peldkostīmu, tas mani neattur no peldes, esmu pilnīgi viena un apakšveļai šis saldais ūdens nekaitēs. Kolosāli.

Pēc pusdienām dodamies atpakaļ uz krastu, piestājot salā, kur dzīvo daudz pērtiķu. Sākumā man pat kļūst mazliet neomulīgi, jo to tiešām ir ļoti daudz. Pieraduši, ka salas apmeklētāji tos baro, pērtiķēni kārām acīm skatās uz katru garāmgājēju. Tas man liek piesardzīgāk turēt savu somu. Vispār jau tie ir simpātiski, īpaši mazie bērneļi, kuru lokanība ir apbrīna vērta.

Tā kā šis ir pēdējais vakars, pirms dodamies atpakaļ uz ziemīgo Rīgu, ir jāiet pērļu medībās. Netālu no viesnīcas atrodas Nha Trang pilsētas lielākais tirgus. Apzinoties to, ka viltot pērles šajā valsti ir daudz dārgāk un neizdevīgāk nekā pārdot īstās, pērļu audzētavās audzētās pērles, metu satraukumu pie malas un noskaņojos uz kaulēšanos. Kaulēšanās šeit ir obligāta, ja vien negribas palikt muļķa lomā. Dažreiz sākumā nosauktā cena ir pat trīsreiz lielākā par adekvāto. Un kura sieviete gan negribētu sev jaunu pērļu virteni? Es noteikti piederu pie tām, kas to ļoti grib!

Katrs pārdevējs mēģina pārliecināt, ka pērles ir īstas, gan skrāpējot tās, gan dedzinot un tad pieliekot pie ādas. Un izdodas. Esmu apstājusies pie kādas kundzes, kuras acīs ir tāds miers un laipnība, ka man nav šaubu – viņa ir īstā, pie kuras pirkt pērles. Sākotnējā cena, ko man piedāvā, ir aptuveni 35 ASV dolāri. Man izdodas to nokaulēt līdz 20 dolāriem, kas ir gandrīz uz pusi mazāk. Pieļauju, ka, stingri turoties pie savas cenas, konkrētā virtene tik un tā būtu mana, bet es ieskatījos vēlreiz šīs vjetnamietes acīs un priecājos, ka varu atļauties par virteni samaksāt šos 20 dolārus, kas viņai ir daudz lielākā vērtē nekā man, bet man – man vērtīga būs šī pērļu virtene.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.