Uz www.jekaba.lv

Garšīgā Vjetnama: 3. daļa – Halonga

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
6 min. lasāmviela

Ir pirmais janvāris. Mostos līdz ar sauli un ķermenim tas ir patīkami viegli. Šo dienu es gaidīju īpaši, jo dodamies uz vienu no pasaules brīnumiem – Halongas līci. Vai tas nav brīnišķīgi – gadu sākt vienā no pasaules skaistākajām vietām? Ceļš ved caur ziemeļu pilsētām un ir interesanti vienkārši klusēt, skatīties, kā mainās ainava, un pamanīt raksturīgo. Augļu pārdevējas konusveida cepurēs, ēkas, rīsu lauki, riteņbraucēji.

Halongas_licis_01

Halongas_licis_03

Mums ir ļoti paveicies. Janvāra sākumā šeit mēdz būt miglains un neskaidrs laiks, bet šodien spīd saule ir patīkami silti. Ziemeļvjetnamā ir salīdzinoši vēss, piedzīvotie +30 grādi šeit ir nokritušies līdz +21.

Uzkāpjam uz laivas un dodamies līcī. Acu priekšā paveras arvien jauni dabas brīnumi. Līcis ir klinšainu salu pilns – ainava ir iespaidīga un unikāla, neko tamlīdzīgu man vēl nav nācies redzēt. Te pazūd laiks, jo vienīgais, ko gribas darīt, ir sēdēt uz klāja, ļaut, lai saule pieskaras sejai, un baudīt ainavu.

Halongas_licis_06

Šo idilli mazliet izjauc ziņa, ka ir gatavas pusdienas. Jāteic gan, ka šī ziņa ir patīkama. Un šodien ir iespēja nogaršot tik daudz ko – dažādas zivis un jūras veltes, salātus, rīsus un augļus. Mmm...

Halongas_licis_08

Apskatot pusdienu piedāvājumu, iedomājos, ka ir laiks nogaršot vietējo vīnu. kā franču ietekme Vjetnamā ir bijusi gana liela, te nonākusi arī vīnradīšanas tradīcija. Nu ko, lai iet! 

Halongas_licis_07

Hmmm, šī nu laikam būs mana pirmā un, domājams, arī pēdējā vjetnamiešu vīna baudīšana. Ķeksītis ievilkts, bet mans ieteikums ir labāk tomēr izvēlēties alu – vietējais alus ir viegls un ļoti piestāv šejienes virtuvei.

Agrā pēcpusdienā mūsu “džonka” (no angļu val. junk boat) ir iebraukusi līča vidū, tiek izmests enkurs. Satiksmes organizācija te ir laba – lai nokļūtu uz citām salām, pie kurām lielā laiva nevar pietauvoties, tiek izmantoti vietējie līča taksometri. Tā nokļūstam līdz salai, kurā ir milzīga stalaktītu ala. Dabas spēks un skaistums ir apbrīnojams – šajā alā ir tik daudz interesantu stalaktītu veidojumu, ka ik uz soļa var ieraudzīt ko jaunu un saskatīt dažādas formas. Tad seko pērtiķu sala un to aptverošais zaļais ūdens.

Par to, cik daudz salu te vispār ir, pastāv dažādi uzskati. Bet interesanta ir leģenda par to, kā tās radušās – vēsta, ka pūķis Ta Ra Ske ir spļāvis uguni, lai aizsargātu Tulpju karalieni no iebrucējiem. Uguns, saskaroties ar jūras ūdeni, pārvērtusies par lavu, tādējādi izveidojot gandrīz divus tūkstošus klinšaino salu. Vjetnamieši tic, ka pūķis joprojām dzīvo šajos ūdeņos, līdzīgi kā skoti tic Lohnesa briesmoņa pastāvēšanai.

Brīdī, kad iestājās tumsa, līcis pārvēršas par savdabīgu ūdens valstību. Katra noenkurotā “džonka” ir kā maza, izgaismota pasaulīte, kurā satikušies ļaudis no visas lielās pasaules. Un katrā rit sava dzīve – vakariņas, spēles, dziesmas, dejas, makšķerēšana, vīna malkošana vai vienkārši laivu mesto gaismu spēles vērošana uz ūdens virsmas.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.