Uz www.jekaba.lv

Garšīgā Vjetnama: 2. daļa – Saigona

Ilze Magdalēna Kļaviņa, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Saule šeit lec sešos un arī mans organisms, kas vēl nav simtprocentīgi adaptējies, mostas līdz ar gaismu – priecīgs un enerģisks.

Šodien man ir iespēja iepazīties tuvāk ar Hošiminu. Vēsturiski šī pilsēta no visām valsts teritorijām Francijas ietekmi piedzīvojusi visvairāk, jo francūži bija kolonizējuši tagadējas Vjetnamas dienvidus (tas gan neizslēdz franču ietekmi arī ziemeļos). Reiz Saigonā esot bijuši tikai divi rajoni – viens, kur dzīvoja francūži, un otrs, senais, ko dēvē par ķīniešu rajonu. Ieskatoties vēl senākā vēsturē, top skaidrs, ka lielākais vjetnamiešu ienaidnieks allaž ir bijusi viņu lielā kaimiņiene Ķīna. Vjetnama, salīdzinot ar Ķīnu, ir viens mazs, bet ķīniešiem izdevīgs graudiņš.

Ceļa sākumā dodamies uz Saigonas katedrāli, kas ir liecība par francūžu ievesto katolicimsu. Baznīca gan ir iespaidīga tikai no ārpuses, ieejot iekšā, mani pārsteidz tās vienkāršība un pat pieticība. Gluži vai izskatās, ka kolonizatori to uzbūvējuši tikai ķeksīša pēc.

Vjetnama_03

Blakus katedrālei atrodas Saigonas Pasts, kas arī ir tapis, pateicoties šeit dzīvojošiem francūžiem, kas Vjetnamā ieviesa dzelzceļa satiksmi un tādējādi radīja iespēju sazināties ar ārpasauli. Atšķirībā no baznīcas, šī ēka ir iespaidīga arī iekšpusē. Tā joprojām funkcionē un, kā nopratu, uz to pat tiek rīkotas skolēnu ekskursijas – iznākot no pasta ēkas, mūs sagaida mazu vjetnamiešu bariņš. Bērni vicina gaisā aploksnes un skaļi mums kliedz: “Hello!

Vjetnama_04

Arī nākošajā pieturvietā mūs sagaida skolēni – tas ir kara muzejs. Ļoti smagi fotostāsti un liecības par notikušo. Īpaši ekspozīcija par Vjetnamas ziemeļu daļu, kur masveidā tika izmantotas ķīmiskie ieroči, kuru iedarbība turpinās joprojām, cilvēku ķermeņos radot anomālijas jau trešajā paaudzē. Pat tikai par to rakstot, man kļūst pavisam neomulīgi, bet vēsture ir dažāda un jebkurš karš ir nežēlīgs, jo visvairāk cieš nevainīgi, miermīlīgi cilvēki. Tas ir skumji.

Šķiet, visa šī diena paies mazliet kara ēnā, jo tālāk braucam uz Cu Chi tuneļiem. Tā ir zona, kur vietējie partizāni bija izveidojuši īpašu zemzemes dzīvi. Apbrīnojami! Viņiem bija izdevies izbūvēt pazemes pilsētu pat 12 metru dziļumā. Dzīvot ar limitētu gaisa, gaismas, ūdens pieejamību, eksistēt kā kurmjiem zem zemes, taču turpināt radīt pēcnācējus – tas ir kas patiešām fenomenāls! Sīvi, izturīgi, apķērīgi, čakli un naski viņi ir bijuši.

Vjetnama_05

Ekskursija Cu Chi tuneļos ietver arī ieiešanu kādā no šīm alām. Protams, vjetnamiešu augumi ir daudz mazāki par eiropiešu, tomēr pat ar to, ka tunelis tūristiem par prieku ir padarīts gan platāks, gan augstāks, visu ceļu es veicu “pīles gaitā” un spēcīgi izjūtu gaisa trūkumu. Manī vēl vairāk nostiprinās apbrīna par šeit reiz mitušo cilvēku dzelžaino izdzīvošanas instinktu un smalko aprēķinu.

Šo spēcīgo iespaidu dēļ nav bijis laika pat padomāt par to, ka ir Vecgada vakars! Sēžamies lidmašīnā un dodamies uz Hanoju. Svētku vakariņas un Jaunā gada sagaidīšana ar labām sarunām, dzidriem smiekliem un cerīgām domām par nākamo gadu.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.